Pašvaldībām jāsakārto ģeodēziskā saimniecība

Lai noskaidrotu, kurā vietā uz zemeslodes atrodas jebkurš punkts Latvijā, ar globālās pozicionēšanas sistēmas satelītiem vien ir par maz – dabā nepieciešamas fiziski taustāmas ģeodēzijas zīmes, kas norāda to atrašanās vietu – garumu, platumu, augstumu. Satelīts neierauga meža ceļu zem biezas lapotnes un neielūkojas šaurā ielā starp augstām mājām.

Pienākumu saskaitīt un pārbaudīt lielāko daļu jau esošo ģeodēzijas zīmju, kā arī uzlikt no jauna nepieciešamās valsts ar jauniem Ministru kabineta noteikumiem uzticējusi pašvaldībām. Kā ierasts – bez finansējuma. Par 1000 valsts nozīmes ģeodēzisko punktu uzturēšanu atbild Aizsardzības ministrijai pakļautā Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra. No tiem ir atvasināmi vietējās nozīmes punkti, kuru ir daudz reižu vairāk, un pašvaldībām līdz nākamā gada beigām tie jāapzina un jāizvērtē to stāvoklis.

Koordinātas – arī dzīvības jautājums

Skrīveru novada domes izpilddirektors Aigars Orups komentē, ka šī ir kārtējā reize, kad valsts kaut ko pieprasa izdarīt, kaut ko atjaunot, bet naudu neatvēl. Pašvaldībām šis darbs izmaksāšot tūkstošiem latu. Pašvaldības gan saprot, ka tās ir pirmās ģeodēzisko punktu lietotājas, jo saskaņā ar likumu kontrolē jebkurus būvdarbus savā teritorijā. Tikpat nepieciešamas šīs koordinātas ir militāristiem, taču viņi ar savām vajadzībām neplātās.

Viena no pirmajām pašvaldībām, kas aprēķinājusi gaidāmos izdevumus, ir Cēsu dome, apmēram 25 000 latu. Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks Jānis Piešiņš stāsta, ka Cēsīm pagātnē ir drūms atgadījums – neskaidrības par nekustamā īpašuma precīzām robežām noveda pie divu cilvēku nāves. Vecie un mūsdienu uzmērījumi robežai atšķīrušies par metru. Konflikts tiktāl sakarsis, ka viens no kaimiņiem nošāvis otru un pēc tam izdarījis pašnāvību.

Jūlijā pieņemto Vietējā ģeodēziskā tīkla noteikumu anotācijā minēts, ka «tieša konfrontācija ar globālās pozicionēšanas mērījumiem nepārprotami atsedz novecojušā vietējā ģeodēziskā tīkla datu nepilnības(..). Lielai daļai vietējam ģeodēziskajam tīklam piederīgo punktu ģeodēziskie dati neatbilst mūsdienu precizitātes prasībām. Tam par iemeslu ir pagājušā gadsimta tehnoloģiju nepilnības, Zemes garozas vertikālās kustības un dažkārt nepietiekama ģeodēzisko zīmju noturība. Tas rada nepilnvērtīgus nekustamā īpašuma kadastra uzmērīšanas un augstas detalizācijas topogrāfiskos datus.»

Jauns jūras un precizitātes līmenis

Ģeodēziskais punkts var būt krusts akmenī, zemē ierakts konuss, apaļš vairodziņš uz mājas sienas vai asfaltā iedzīta speciāla nagla. Nezinātājs neuzkrītošās zīmes pat nepamanīs, bet mērniekiem tie ir atskaites punkti, kas ļauj precīzi noteikt īpašuma robežas, celtniekiem – jaunbūves atrašanās vietu. Kanalizācijas licējiem – nepieciešamo caurules kritumu, bet nodokļu iekasētājiem korekti ģeodēziskie uzmērījumi jāliek par pamatu taisnīgiem īpašuma nodokļu aprēķiniem.

Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras direktora vietnieks Harijs Baranovs stāsta, ka tuvākajā laikā iestāde organizēs izglītojošus seminārus pašvaldībām, lai stāstītu, kā pareizi apsaimniekojami un iegrāmatojami ģeodēziskie punkti.

Papildu sarežģījumus Latvijas koordināšu reģistrācijā rada Eiropas līmeņa izmaiņas ģeodēziskās informācijas fiksēšanā. Vēl kopš 19. gadsimta Latvijā par jūras līmeni tika uzskatīta nulles atzīme Kronštatē pie Pēterburgas. Taču tagad par visas Eiropas vertikālās atskaites sistēmu kalpo pālis Amsterdamas ostā. J. Piešiņš skaidro, ka tas nozīmē pāriešanu pie citām augstuma atzīmēm, bet vecu un jaunu datu saskaņošana vienmēr ir komplicēta procedūra.

Speciāla finansējuma nav

Noteikumi atļauj pašvaldībām praktiskos darbus ģeodēzisko punktu sakārtošanā gan veikt uzreiz, gan arī pakāpeniski – atkarībā no nepieciešamības. Pašvaldības šādu iespēju panākušas, jo speciāls finansējums šim nolūkam nav iezīmēts. Turklāt tehnoloģijas attīstās, un varbūt pēc pieciem gadiem ģeodēzijā ienāks radikāli jaunas, kvalitatīvas vietas un augstuma fiksācijas metodes. Grandiozs progress konstatējams jau pašlaik – agrāk ģeodēzisko punktu precizitāte bija plus mīnus 50 centimetri. Tagad maksimālā pieļaujamā kļūda ir 6 centimetri.

Latvijā

Kādus auto izvēlas Latvijas iedzīvotāji? Kāds ir mašīnu vidējais vecums? Un kas attur iegādāties šobrīd plaši popularizētos elektroauto, kuru iegādi atbalsta arī valsts? Atbildes uz šiem jautājumiem sniedz nesen veikts pētījums, vēsta TV kanāla 360 raidījums “360 ZIŅneši”.