Nepiesaistot stratēģisko investoru, nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" uzturēšana laikā no 2013. līdz 2016.gadam valsts budžetam papildus var prasīt vēl vismaz 96 miljonus latu, liecina portāla "Pietiek.com" rīcībā nonākušie restrukturizācijas plāna "airBaltic ReShape" nepubliskotās daļas dokumenti.
Turklāt, lai arī publiski, atsaucoties uz "ReShape" plānu, medijiem ziņots, ka lidsabiedrība jau 2014.gadā atsāks strādāt ar peļņu, portāla rīcībā esošie dokumenti liecina, ka tā nav. Proti, "ReShape" plānā norādīts - pastāv liels risks, ka "airBaltic" 2016.gadā var atgriezties pie zaudējumiem.
"ReShape" plāna sagatavošana un tā papildināšana ir investīciju un finanšu konsultāciju firmas "Prudentia Advisers" ("Prudentia") kompetence. Valdība šo plānu slēgtā sēde apstiprināja martā.
Līdz šim publiski par "airBaltic ReShape" plānu paziņots, ka tas paredz lidsabiedrības izmaksu restrukturizāciju un atgriešanos pie peļņas jau 2014.gadā. Tas izrietējis gan no valdības, gan Satiksmes ministrijas, gan "Prudentia" pārstāvju publiskajiem paziņojumiem.
Taču, kā liecina "Pietiek.com" rīcībā esošie dokumenti, tā ir tikai daļa patiesības. Proti, lidsabiedrības restrukturizācijas plānā tiešām paredzēts, ka izmaksu restrukturizācijas rezultātā "airBaltic" šo gadu varētu pabeigt ar 38 miljonu latu zaudējumiem, 2013.gadu - ar 16 miljonu latu zaudējumiem, savukārt 2014.gadā jau varētu strādāt ar desmit miljonu latu peļņu, 2015.gadā ar deviņu miljonu latu pelņu, 2016.gadā ar 16 miljonu latu peļņu, bet 2017.gadā - ar četru miljonu latu peļņu.
Tomēr nekur publiski nav izskanējušas "ReShape" plānā izteiktās norādes, ka ""airBaltic" riskē atgriezties pie zaudējumiem pēc 2016.gada", jo izteiktās prognozes par potenciālo lidsabiedrības peļņu ir atkarīgas no citiem, ārējiem faktoriem.
Tāpat iepriekš amatpersonas nav norādījušas, ka "ReShape" plāna skaidri norādīts: papildus valsts jau "airBaltic" ieguldītajiem līdzekļiem, kas saskaņā ar lidsabiedrības 2011.gada pārskatu veido vismaz 67 miljonus latu (Valsts kases aizdevums), "airBaltic" tuvākos trīs gados papildus būs nepieciešami vēl vismaz 96 miljoni latu, kas saistīti ar lidsabiedrības plāniem par flotes atjaunošanu.
Faktiski no "ReShape" plāna dokumentos minētā izriet, ka gadījumā, ja "airBaltic" neizdosies piesaistīt stratēģisko investoru, valsts, saglabājot kontroli pār lidsabiedrību, riskē gan ar gandrīz 100 miljonu latu lieliem papildu ieguldījumiem, gan faktu, ka lidsabiedrība pie reālas peļņas tā arī var nenonākt.
Neoficiāli zināms, ka līdz šim nekādus panākumus stratēģiskā investora piesaistē konsultants "Prudentia" nav guvis, kas savukārt esot radījis stresu premjera Valda Dombrovska pārstāvētās partijas "Vienotība" rindās, apzinoties, ka politiski "airBaltic" varētu pārvērsties par valdības neveiksmes stāstu.
Jau ziņots, ka Latvijas Satiksmes ministrija 27.augustā laikraksta "Financial Times" Eiropas un Lielbritānijas izdevumos publicējusi sludinājumu, piedāvājot potenciālajiem investoriem līdz 1.novembrim izteikt piedāvājumus par "airBaltic" akciju iegādi.
Latvijas valdība investoriem piedāvā iegādāties aviokompānijā "airBaltic" līdz 50% mīnus vienu akciju.
"airBaltic" ir akciju sabiedrība, kas dibināta 1995.gadā. Galvenais akcionārs ir Latvijas valsts ar 99,8% akciju. "airBaltic" flotē ir 34 lidmašīnas - sešas "Boeing 737-500", astoņas "Boeing 737-300", divas "Boeing 757-200", desmit "Fokker 50" un astoņas "Bombardier Q400Next Gen".