Kredītu reģistra likums, kas stāsies spēkā 1.decembrī, ir jauns un daudzos aspektos līdzšinējo kārtību pilnveidojošs, bet tas neievieš fundamentālas izmaiņas dalībnieku, klientu vai tā uzturētāja - Latvijas Bankas - ikdienas darbā ar kredītu reģistru, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja Latvijas Bankas preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis.
Kopumā Kredītu reģistra likums regulē reģistra darbību atbilstoši līdzšinējai praksei, saglabājot to pašu reģistra dalībnieku un ziņu saņēmēju loku, skaidroja centrālās bankas preses sekretārs.
Jaunais Kredītu reģistra likums konsolidē, harmonizē un pilnveido kredītu reģistra normatīvo regulējumu, kas pašlaik noteikts trīs likumos: Kredītiestāžu likumā, Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā, Krājaizdevu sabiedrību likumā.
Kredītu reģistra likums arī veicinās juridisko noteiktību, jo veidos atsevišķu, konsolidētu, detalizētu, no citiem finanšu sektora darbību regulējošajiem normatīvajiem aktiem nodalītu normatīvo bāzi, vienlaikus sniedzot detalizētāku šī jautājuma regulējumu likuma līmenī, skaidroja Latvijas Bankas preses sekretārs.
Jaunais likums gan paredz arī vairākas jaunas nianses, piemēram, tas nosaka Kredītu reģistra ziņu glabāšanas termiņus. Līdz šim ziņu glabāšana bija beztermiņa. Jaunais likums paredz, ka ziņas par izpildītajām saistībām jāglabā 15 gadus pēc kredītu atmaksas, ziņas par novērstajiem pārkāpumiem jāglabā piecus gadus pēc to samaksas, periodiskās ziņas jāglabā trīs gadus, bet ziņas par veiktajiem pieprasījumiem - vienu gadu.
Jaunajā likumā arī paredzēts punkts par atbildību Kredītu reģistra dalībniekiem turpināt uzturēt aktuālus datus arī pēc tam, kad zaudēts Kredītu reģistra dalībnieka statuss, kā arī noregulēti jautājumi par valsts institūciju tiesībām saņemt Kredītu reģistra ziņas.
Latvijas Bankas padome šonedēļ apstiprināja Kredītu reģistra noteikumus, kas stāsies spēkā ar šā gada 1.decembri. Kredītu reģistra noteikumos mainīta terminoloģija un ziņas grupētas atbilstoši Kredītu reģistra likumā noteiktajam. Ziņas tiek iedalītas vispārīgās un periodiskās ziņās, tostarp arī finanšu tirgus dalībnieku uzraudzības un makroekonomiskās analīzes ziņās, kuras tiks izmantotas tikai makroekonomiskajai analīzei un finanšu tirgus dalībnieku uzraudzības vajadzībām, kā arī ziņās par maksājumu kavējumiem.
Kā ziņots, Saeima maijā pieņēma Finanšu ministrijas izstrādāto jauno Kredīta reģistra likumu, kura mērķis ir vienkopus apkopot esošo normatīvo regulējumu, nosakot arī precīzāku reģistrā iekļautās informācijas apriti.
Kredītu reģistrs darbību sāka 2008.gada 1.janvārī, un tas veidots uz Parādnieku reģistra bāzes. Mērķis ir sniegt ieguldījumu Latvijas finanšu stabilitātes veicināšanā, nodrošinot reģistra dalībniekiem - kredītiestādēm, komercsabiedrībām, kuras sniedz ar kredītrisku saistītus finanšu pakalpojumus, krājaizdevu sabiedrībām un apdrošināšanas sabiedrībām - papildu iespējas novērtēt aizņēmēja kredītspēju.
Šā gada jūnija beigās Kredītu reģistrā bija 98 dalībnieki, tai skaitā 23 kredītiestādes un astoņas ārvalstu kredītiestāžu filiāles, 26 komercsabiedrības, kuras sniedz ar kredītrisku saistītus finanšu pakalpojumus un kurām ir ciešas attiecības ar kredītiestādēm, seši apdrošinātāji un 35 krājaizdevu sabiedrības.
Šā gada otrajā ceturksnī par Kredītu reģistra dalībniekiem kļuva AAS "Balva", AAS "Ergo Latvija" un "Ergo Life Insurance ES" Latvijas filiāle, liecina Latvijas Bankas mājaslapā publicētā informācija.
30.jūnijā Kredītu reģistrā bija ziņas par 981 266 personām, tai skaitā par 912 908 fiziskajām personām rezidentiem, 9142 fiziskajām personām nerezidentiem, 50 786 juridiskajām personām rezidentiem un 8430 juridiskajām personām nerezidentiem.