Pretēji 2010.gadā lemtajam, valsts amatpersonu deklarācijās norādīto ziņu patiesuma pārbaude netiks noteikta kā atsevišķa Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) funkcija, liecina izskatīšanai valdībā iesniegtais priekšlikums.
Kā skaidrots valdībai iesniegtajos dokumentos, saskaņā ar pašreizējo kompetences sadalījumu Valsts ieņēmumu dienests (VID) pārbauda, vai valsts amatpersonu deklarācijas ir iesniegtas un aizpildītas noteiktajā kārtībā un noteiktajā termiņā, kā arī izskata administratīvo pārkāpumu lietas par deklarācijas neiesniegšanu noteiktā termiņā, tās aizpildīšanas un iesniegšanas kārtības neievērošanu vai par nepatiesu ziņu norādīšanu.
KNAB savukārt ir pienākums pārbaudīt, vai deklarācijā ir norādītas ziņas, kas liecina par likumā minēto ierobežojumu pārkāpšanu, kā arī izskata administratīvo pārkāpumu lietas par neatļauta amata, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildes neizbeigšanu likumā noteiktajā termiņā, par apzinātu neziņošanu par atrašanos interešu konflikta situācijā, par likumā noteikto komercdarbības, valsts amatpersonas amata savienošanas, pārstāvības, ienākumu gūšanas ierobežojumu pārkāpšanu u.c.
Lai gan Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā ietvertas normas, kas paredz atbildību par nepatiesu ziņu norādīšanu valsts amatpersonu deklarācijās, likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" nav skaidri noteikts, kurai institūcijai ir pienākums pārbaudīt ziņu patiesumu tajās, norādīts dokumentos.
Problēmas risināšanai Ministru kabinets 2010.gada nolēma grozīt esošo kompetences sadalījumu, valsts amatpersonu deklarācijās sniegto ziņu patiesuma pārbaudi uzdodot KNAB. Tomēr likumā noteikts VID un biroja pamatfunkciju sadalījums, savukārt valsts amatpersonu deklarācijās norādīto ziņu patiesuma pārbaude ir papildu funkcija, kas ir pastarpināti saistīta ar pamatfunkcijām. Secināts, ka uzlikt šādu papildu funkciju VID vai birojam, papildus piešķirot arī noteiktu finansējumu, būtu neracionāli.
KNAB lūdzis atsaukt valdības doto uzdevumu, kas paredzēja izstrādāt tiesību aktu projektus, piešķirot birojam kompetenci veikt deklarācijās norādīto ziņu patiesuma pārbaudi.
Saskaņošanas procesā ar Finanšu ministriju institūcijas nolēma, ka kompetence izdot administratīvos aktus par nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijās saglabājama VID. Tomēr gadījumos, kad KNAB, veicot pārbaudes par iespējamiem interešu konfliktiem, konstatēs, ka deklarācijā norādītās ziņas nav patiesas, tā kompetencē būs noformēt administratīvo pārkāpumu protokolus, kuri tiks nosūtīti VID administratīvā akta izdošanai un personas saukšanai pie atbildības.
Tādējādi VID kompetencē paliks nepatiesu ziņu norādīšanas konstatēšana un administratīvo pārkāpumu lietas izskatīšana. Savukārt Administratīvo pārkāpumu kodeksā tiks paredzēta iespēja KNAB noformēt protokolus par attiecīgajiem pārkāpumiem.
Jau ziņots, ka pērn KNAB vērsās ar lūgumu pie Ministru prezidenta Valda Dombrovska (V) atsaukt grozījumu projektus, ar kuriem valsts amatpersonu deklarācijās norādīto ziņu patiesuma pārbaudes veikšanu bija paredzēts nodot KNAB kompetencē.
2009.gadā toreizējais biroja priekšnieks Normunds Vilnītis atbalstīja vienošanos VID, piekrītot pārņemt funkciju "valsts amatpersonu deklarācijās norādīto ziņu patiesuma pārbaude" kopā ar trim štata vietām. Tas ticis darīts, neraugoties uz toreiz KNAB atbildīgās struktūrvienības, Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas un priekšnieka vietnieka korupcijas novēršanas jautājumos Alvja Vilka viedokli, ka birojam nav objektīva pamata uzņemties līdz šim VID kompetencē esošo funkciju.