Trešdien, kad Latvija svinēja Lāčplēša dienu, Krievijas Federācijas (KF) pārstāvis Ventspilī svinīgi izsniedza pases tiem mūsu valsts iedzīvotājiem, kas pieņēmuši Krievijas pilsonību.
Līdztekus 60 karmīnsarkanajos vāciņos iesietajiem personu apliecinošajiem dokumentiem KF ģenerālkonsulāta Liepājā konsuls Aleksandrs Koržovs šai dienā arī pasniedza medaļu Za otvagu (par drosmi – krievu val.) Otrā pasaules kara dalībniekam Pjotram Jegorovam. Viņš to izpelnījies par ievainojumu, ko guva 1944. gadā pie Polockas.
Diplomātijā nejaušības neeksistē, un šķiet neticami, ka Krievijas vēstniecība nebūtu informēta par Lāčplēša dienas vēsturisko nozīmi vai palaidusi garām šo datumu. Taču tieši to Neatkarīgajai apgalvo A. Koržovs. Vienkārši konsulāta pārstāvis uz Ventspili tradicionāli braucot tieši trešdienās: "Te nav nekādas saistības ar Latvijas valsts svētkiem. Nekādas politikas. Šis datums ir tikai sakritība."
Latvijas Ārlietu ministrijas komentārs par šo it kā nejaušo sakritību ir paskops. Speciālo uzdevumu vēstnieks Rets Plēsums atbild, ka "ministrija nekomentē citas valsts darba grafiku" neatkarīgi no tā, ar kādiem mērķiem, apzināti vai neapzināti, tas veidots. Saskaņā ar oficiālo versiju Latvijas un Krievijas attiecības tiek raksturotas ne kā draudzīgas, bet tomēr lietišķas: "Darba attiecības starp divām kaimiņvalstīm, konstruktīvas un mērķētas uz ekonomisko sadarbību." Protams, šis teikums nekādi neraksturo apstākļus, kas no diplomātijas viedokļa ir nozīmīgi, piemēram, nesenos Krievijas militāros manevrus Latvijas pierobežā.
Kopējā attiecību kontekstā arī Krievijas pilsoņu pasu izsniegšanai un veterāna sveikšanai izvēlētajam datumam tomēr ir nozīme. Latvijas Ārpolitikas institūta ilggadējs vadītājs Atis Lejiņš to raksturo kā spēka demonstrāciju: "Ekonomiskās krīzes dēļ mēs šobrīd esam ļoti vārīgā situācijā. Bet Krievijai iespējas ir, tāpēc tā demonstrē spēku un vienotību ar sev lojālajiem Latvijas iedzīvotājiem." A. Lejiņš atgādina, ka daudzi krievi šobrīd gan Krievijā, gan ārpus tās pārdzīvo identitātes krīzi, nespējot izšķirties starp austrumiem vai rietumiem. "Ja Latvijas valsts nepastiepj roku pretī mūsu krievu jauniešiem, to izdara Krievija," secina politologs, un Ventspilī organizētā ceremonija ir tā apstiprinājums.
Pašvaldības pārstāvis, izpilddirektors Aldis Ābele atzīst, ka pasākuma norises vietai šoreiz nav nozīmes: "Ventspils jau nav nekāds starptautisko attiecību subjekts – šai izpratnē esam valsts. Taču man kā Latvijas pilsonim šķiet, ka tas ir nekorekts gājiens. Tā ir demonstrācija, kas arī mūsu starptautiskajām attiecībām nenāk par labu. Šobrīd tendence mainīt pilsonību kļūst spēcīgāka. Tomēr pasu izsniegšanai būtu bijis korekti atrast citu datumu.