Dibinās rakstniecības atbalsta fondu

Pēc Latvijas Valsts prezidenta Andra Bērziņa iniciatīvas pasludināta Nacionālās rakstniecības atbalsta fonda dibināšana. Tā mērķis ir nacionālās literatūras atbalstam piesaistīt mecenātus un sponsorus no uzņēmēju vides.

Fonda ideja pasaules mērogā nav jauna, līdzīgi atbalsta fondi darbojas daudzviet pasaulē, aicinot nācijas ietekmīgākos uzņēmējus atbalstīt rakstniecības attīstību, kam savukārt ir izšķirošā loma viena no jebkuras nācijas pastāvēšanas stūrakmeņa – valodas – kopšanā.

Svinīgajā pasākumā piedalījās daudzi pazīstami Latvijas dzejnieki, rakstnieki un virkne uzņēmēju. Uzrunas teica fonda patrons Valsts prezidents A. Bērziņš un tā dibinātāji Liāna Langa, Knuts Skujenieks un Edvīns Raups. Runātāji uzsvēra, ka fonds neatbalstīs tikai latviešu literatūru vien, tā plānos ir arī mazākumtautību rakstniecības atbalsts.

Pirmo reizi atjaunotā valstiskuma vēsturē valsts galva ir uzņēmies šādu iniciatīvu, publiski demonstrējot, ka Latvija uzņemas atbildību par nacionālās literatūras atbalstīšanu. Līdz šim latviešu rakstniecību ir atbalstījuši vairāki uzņēmēji, ziedojot nozīmīgas summas vairāku desmitu tūkstošu latu apmērā. Te var minēt gan Raimonda Gerkena nesavtīgo atbalstu romāna konkursam, gan ap tūkstošgades miju nozīmīgo Preses nama vienīgo pilna apjoma literāro konkursu pēdējo divdesmit gadu laikā, ko atbalstīja toreizējā Ventspils naftas vadība, gan uzņēmējs Jānis Bergs, ar kura atbalstu dzima un joprojām norisinās Prozas lasījumi.

Neraugoties uz uzņēmēju aktivitātēm, līdz šim ir pietrūcis politiskas izpratnes par šādas rīcības nepieciešamību. Nereti izrādījies, ka viens vai otrs konkurss vai cita atbalsta forma vērtēta nevis pēc tās jēgas un būtības, bet gan pēc tā, kuras partijas un koalīcijas ministrs saimniekojis Kultūras ministrijā, nogremdējot ne vienu vien svarīgu uzņēmēju iniciatīvu. Jācer, ka Valsts prezidenta stingrā nostāja šajā jautājumā atvieglos uzņēmēju iespējas palīdzēt nacionālajai rakstniecībai, jo, kā svinīgajā pasākumā izskanēja vairākās runās – tie, kas apgalvo, ka mūsu literatūra nav konkurētspējīga, būtībā apgalvo, ka latvieši kā tauta nav konkurētspējīga un atbalsta nācijas asimilāciju.

Latvijā

Latviešu nacionālo partizānu sīkstās un ilgās cīņas ar padomju okupantiem kopumā zināmas arī tiem, kuri par tām nav daudz interesējušies. Taču nupat kā bija atzīmējama 80. gadadiena vācu okupācijas zonā notikušai kaujai, kas “plašākā un ilgstošākā visā Latvijas nacionālās pretestības kustības vēsturē”.

Svarīgākais