Iespējams, ka no 2014. gada Latvijā tiks ieviests maksājums par sabiedrisko mediju lietošanu, pieļauj Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP), kas šobrīd par to risinot sarunas ar finanšu ministru. Nozarē strādājošo attieksme nav viennozīmīga, daļa vērš uzmanību, ka tas notiek viena tās spēlētāja – LNT un TV3 īpašnieka – interesēs.
Šobrīd gan nekas konkrētāk nav zināms: ne par naudu, kas varētu tikt iekasēta, ne tās apjomu. Publiski izskanējusi informācija, ka tas varētu būt lata robežās no mājsaimniecības. Taču par to, cik adekvāta ir šāda summa un vai ar to būs pietiekami, nav pārliecināti pat paši sabiedrisko mediju pārstāvji. Latvijas Radio vadītājs Jānis Siksnis teic, ka, spriežot par jauno sabiedrisko mediju darba grupās, par finansēšanas modeli vēl nav runāts. Taču kuluāros arvien vairāk tiekot domāts par mediju nodokli. Viņš uzskata, ka – vai nu šādā, vai kādā citā formā – maksājums ir vajadzīgs, jo nodrošinās sabiedriskā medija pastāvēšanu jebkurā politiskajā situācijā.
LTV ģenerāldirektors Edgars Kots šā jautājuma aktualizēšanas iemeslu saredz kā TV3 un LNT īpašnieka zviedru koncerna Modern Times Group (MTG) interešu lobēšanu, un arī Elektroniskais plašsaziņas likums tiekot piegriezts tam par labu. Skaidrs esot viens: abonentmaksa ļaus MTG nopelnīt.
Pārējie aptaujātie par šā temata aktualizēšanu rausta vien plecus. Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas pārstāvis Boriss Cilēvičs uzskata to par abstraktu runāšanu: esot taču skaidrs, ka vilciens sen aizgājis, jo vairākums jau tā skatās maksas televīziju, tikai neliels procents vairs lieto tradicionālo virszemes apraidi. NEPLP Sabiedriski konsultatīvās padomes pārstāve Viola Lāzo arī atgādina, ka par to runāts jau pirms 10–15 gadiem, bet nekur tālāk nav tikts, jo nebija skaidrs, kā to varētu īstenot, kā arī – kam (viens no variantiem bija: summa nāktu klāt pie elektrības rēķina) un cik jāmaksā. Ja tas tiek iekasēts kā nodoklis, tad tas precīzi jādefinē un ir jābūt skaidram, kur šī nauda aiziet.
Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas priekšsēdētājs Ilmārs Muuls vērš uzmanību uz to, ka pa šiem gadiem sabiedriskās TV un radio auditorija lielāka nav kļuvusi. Kā liecinot pētījumi, LTV1 ir tikai 20. vietā starp pārējiem telekanāliem. Turklāt, ņemot vērā, cik strauji attīstās tehnoloģijas, jāšaubās, vai pēc pieciem gadiem vairs tāda televīzija un radio pastāvēs. Jau tagad daudzi atteikušies no televizoriem un radio, bet izmanto interneta dotās iespējas. Kā tad būs ar rēķiniem: vai līdzīgi kā padomju gados skaidros, vai mājsaimniecībā ir televizors?
***
Vai Latvijā jāievieš maksa par sabiedrisko mediju?
Viola LĀZO, NEPLP Sabiedriski konsultatīvās padomes pārstāve:
– Abonentmaksas ir novecojis modelis, no kura Rietumeiropā atteikušies, tāpēc arī Latvijā jādomā kāda cita iespēja, kā papildināt gan valsts, gan sabiedriskā medija kasi. Skaidrs, ka tas ir pievilcīgs veids, kā dabūt naudu nozarē. Ja tas tiks ieviests kā valsts budžeta papildināšanas veids, tas izraisīs sabiedrības pretreakciju. Jo – ja par sabiedrisko mediju jāmaksā visiem, pat tiem, kas to nelieto, tas nav taisnīgi.
Edgars KOTS, LTV ģenerāldirektors:
– Tagad nozarē valda totāla neskaidrība, katrs tās spēlētājs cenšas deķīti pavilkt uz savu pusi. Nav saprotama ne stratēģija, ne citi būtiski uzstādījumi. Šis temats ir tāda uzmanības novēršana un savas labās slavas glābšana. Nesaprotu – kāpēc NEPLP nepasaka skaidri un gaiši, ka no 2014. gada tiks ieviesta maksa par visiem telekanāliem – vai tas būtu sabiedriskais vai privātais?
Ilmārs MUULS, Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas priekšsēdētājs:
– Pieļauju, ka tas ir spiediens no MTG. Ja sabiedriskajam medijam tiešām noņems iespēju gūt ieņēmumus no reklāmām, tad jādomā, kā šo robu aizpildīt. Un tā varētu būt abonentmaksa, kas ļautu to izdarīt, jo bez reklāmnaudas, kas jau tagad LTV nav liela, izdzīvot nevar. Var jau gan nolemt citu variantu: ka kabeļtelevīzijām par katru klientu jāmaksā papildu summa par sabiedriskās televīzijas programmu retranslēšanu.