Siltumuzņēmumi plēš matus, gaidot ziemu

Rēzeknes siltumapgādes uzņēmums ir gatavs atslēgt karsto ūdeni ēkām ar vislielākajiem parādiem, Rīgā tas jau izdarīts. Ir pašvaldības, kur tik radikāla rīcība nav iespējama, bet viena un tā pati problēma saglabājas visur – arī gaidāmā apkures sezona būs jāsāk ar veco parādu asti. Ekonomikas ministrijā aplēsts, ka šajā apkures sezonā siltuma tarifi pieaugs par 4–6 procentiem.

Neiesaka ignorēt brīdinājumus

Pirms pāris nedēļām akciju sabiedrība Rīgas siltums (RS) par parādiem pārtrauca siltumenerģijas piegādi 11 daudzdzīvokļu ēkām. Uzņēmuma pārstāve Jana Roze saka – kamēr parādi nebūs nomaksāti, šīs ēkas karsto ūdeni nesaņems, un iedzīvotāji uz laiku var palikt arī bez apkures. Viņa pieļauj, ka cilvēki varētu aktīvāk norēķināties, sākoties vēsākam laikam, kaut arī RS pirms atslēgšanas ir brīdinājis parādniekus un namu apsaimniekotājus.

Pagaidām nemaksātāji Rēzeknē vēl var baudīt ērtības, kādas sniedz karstais ūdens dzīvokļos, bet arī tur 16 namu iedzīvotāji ir saņēmuši brīdinājumus, ka viņu ēkas apkurei pieslēgs pēdējās. Šonedēļ iedzīvotājiem jāsteidz izrādīt labo gribu maksājot, pretējā gadījumā akciju sabiedrība Rēzeknes siltumtīkli sāks atslēgt karsto ūdeni. Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētāja palīdze Anna Zelenkova neslēpj, ka tas notiks tuvākajā laikā, bet uzņēmuma izpilddirektors Rihards Melnis Neatkarīgajai vakar sacīja, ka siltumuzņēmums pagaidām nogaida.

Pēc nepārprotamā brīdinājuma cilvēki sākuši maksāt, un parāds sarucis par aptuveni 100 000 latu. Kopējais parāds 1. augustā bija 1,3 miljoni latu, no kura juridiskās personas uzņēmumam nebija samaksājušas apmēram 123 000 latu. Pēc mēneša parādsumma ir 1,2 miljoni latu, tajā skaitā juridiskajām personām – gandrīz 106 000 latu. R. Melnis atzīst, ka lielai daļai juridisko personu uzsākts maksātnespējas process, taču tās turpina izmantot komunālās ērtības, jo reģistrētas dzīvojamo māju pirmajos stāvos.

«Saprotam, ka tas ir radikāls pasākums, ko mēs negribētu piemērot pret klientiem, bet nav izejas. Arī mums ir finansiālas saistības, Latvijas gāzei jāmaksā ik pēc desmit dienām. Tagad maksājumi sākuši nākt vairāk. Ceram, ka iedzīvotāji sasparosies, bet ja ne, atslēgsim karsto ūdeni,» piebilst R. Melnis. Rēzeknē parādniekiem mieru neliekot trīs parādu piedziņas kompānijas un tiesā ierosināts desmitiem lietu.

Pagaidām turas

Par siltuma tarifu rekordistu tiek dēvēts Ķegums. Novada domes priekšsēdētājs Roberts Ozols gan šaubās, vai tiešām Ķegumā iepriekšējā apkures sezonā bijis visdārgākais siltums. Tomēr parādnieku šeit netrūkst, pašlaik SIA Ķeguma stars par piegādāto siltumenerģiju nav saņēmusi 170 000 latu. Ķegumā represijas pret nemaksātājiem uzsākt ir grūti, jo siltais ūdens netiek gatavots centralizēti. «Piespiest maksāt ir grūti, arī atslēgt siltumu ir grūti. Parāda summa katru gadu aug, un rezultātā komunālais uzņēmums kļūst vājš,» vērtē pašvaldības vadītājs. Viņš uzskata, ka likumos būtu nepieciešamas kardinālākas izmaiņas, jo tagad maksātāji, kas ir vairākums, cieš mazākuma – parādnieku – dēļ. «Taču mazākums ir skaļāks, to labāk dzird,» konstatē R. Ozols. «Mums daudzējādā ziņā ieviests kapitālisms, bet daudzās sfērās saglabāts sociālisms. Dzīvokļu likumdošanā ir sociālisma pieskaņa. Rādām cilvēkiem, ka var nemaksāt.» Ķeguma pašvaldība ir spiesta glābt parādnieku dēļ teju līdz bankrotam novesto uzņēmumu, jo arī akciju sabiedrība Latvenergo neuzklausa lūgumus samazināt tarifu. Jāatgādina, ka Ķegumā siltumu ražo Latvenergo 2008. gada rudenī ekspluatācijā nodotā šķeldas katlumāja.

Jelgavā jāpaciešas

Uz mazākiem rēķiniem nākamajā apkures sezonā var cerēt arī jelgavnieki. Tad plānots ekspluatācijā nodot Jelgavas biomasas koģenerācijas staciju, un siltuma tarifs varētu samazināties par vismaz 10 procentiem. Jelgavā siltumuzņēmums no parādniekiem nav saņēmis aptuveni trīs miljonus latu.

Latvijā

Patlaban Latvijas pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās birojam aktīvā lietvedībā ir 74 Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) lietas, otrdien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē deputātus informēja Latvijas pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Elīna Luīze Vītola.

Svarīgākais