Saeimas deputāti šodien otrajā lasījumā atbalstīja likumprojektu, kas paredz, ka kabeļtelevīzijām savā programmu piedāvājumā būs jāietver attiecīgajā teritorijā brīvi uztveramā reģionālā vai vietējā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa paša veidota programma, ja tas izrādīs šādu interesi.
Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā paredz, ka par šādu rīcību varēs piemērot maksu, kas ir pietuvināta faktiskajām izmaksām.
Ja kabeļtelevīzijas darbības zona ir lielāka nekā retranslējamās vietējās vai reģionālās programmas apraides atļaujā noteiktā apraides zona, retranslēt programmas varēs, ievērojot virkni nosacījumu.
Kabeļtelevīzijai būs jābūt tehniskām iespējām nodrošināt attiecīgajā teritorijā brīvi uztveramā reģionālā vai vietējā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa radītā satura ietveršanu programmu piedāvājumā, kā arī būs jābūt noslēgtam līgumam par satura ietveršanu programmu piedāvājumā.
Reģionālā vai vietējā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa atsevišķi vai kopīgi pašu veidotās programmas raidlaika apjomam būs jābūt vismaz sešas stundas katru diennakti, ja vien elektroniskais plašsaziņas līdzeklis, kurš retranslē televīzijas programmas, izmantojot kabeļtelevīziju, nebūs vienojies ar attiecīgo vietējo elektronisko plašsaziņas līdzekli par mazāku raidlaiku.
Obligāti zemes ciparu apraidē retranslējamo bezmaksas televīzijas kanālu saraksta veidošana tiks uzticēta
Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP).
Likumā arī tiks noteikts, ka sabiedriskajā pasūtījumā iekļauta arī latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiska latviešu valodas paveida un lībiešu valodas kā pirmiedzīvotāju valodas saglabāšanas, aizsardzības, attīstības un lietošanas nodrošināšana.
Grozījumi paredz veikt arī dažas tehniska un redakcionāla rakstura izmaiņas likumā.
Satiksmes ministrijas Sakaru departamenta direktors Edmunds Beļskis aprīlī žurnālistiem pauda viedokli, ka šis ir viens no tiesiskajiem regulējumiem, kā veicināt kabeļtelevīziju un vietējo, un reģionālo televīziju sadarbību. Viņš arī pieļāva: ja vietējā televīzija ar savu saturu ir pieprasīta, kabeļtelevīzijas varētu būt ieinteresētas iekļaut savos tīklos šos kanālus.
Likuma grozījumu anotācijā teikts, ka saskaņā ar Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes sniegtajām ziņām, kuras ir apkopojusi firma "TNS Latvia", Latvijas lielākajās pilsētās kabeļtelevīzija, ieskaitot interneta protokola televīziju, ir pieejama vidēji 83% mājsaimniecību, mazākajās apdzīvotajās vietās - vidēji 57,3% mājsaimniecību, bet lauku apvidos - 27,7% mājsaimniecību.