Azartspēļu biznesam pamazām atgūstoties no krīzes, pamodušās dažādas ar to saistītas intereses – valsts vēlas pumpēt arvien vairāk naudas sev, uzņēmumi ienākumus vēlas paturēt, savukārt pašvaldības vēlas nīdēt šo izklaides veidu.
Pašlaik notiek mēģinājums pretrunīgās intereses sabalansēt topošajā Azartspēļu un izložu likumā. Saeimā tas nonāks pirms pašvaldību vēlēšanām – tas nozīmē, ka dokuments varētu tapt papildināts ar krietnu demagoģijas devu. Tāpat kā alkohols un cigaretes, spēļu automāti vārdos tiek bargi pelti, taču praksē valdība ir ieinteresēta atkarības izraisošajos paradumos, jo tie garantē prāvus ienākumus.
Jāuzrauga azarts internetā
Pērn nozare valsts un pašvaldību budžetā ieskaitīja 26 miljonus latu. Vien pusi no 2007. gada ienākumiem, un nozare skaidri pasaka – tā kā treknajos gados vairs nebūs nekad.
Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas priekšniece Signe Birne atgādina, ka pērn nodokļi palielināti divas reizes un tālāka audzēšana jau varētu būt kaitīga nozares veselībai: «Valsts nevar zāģēt zaru, uz kura pati sēž.» Pagaidām gan neesot indikāciju, ka ideja par nodokļu sloga palielināšanu azartspēlēm varētu uzpeldēt atkal. Toties ar jauno likumu tiek virzītas citas nozīmīgas izmaiņas. Pirmkārt, interneta azartspēļu kontrole. Šobrīd spēlēm internetā nav regulējuma. Organizatori nodokļus nemaksā, klientus no legālajām spēļu zālēm pārvilina pie sevis. Likumā noteiktais obligātais laimes procents – 80% – reāli attiecas tikai uz spēļu automātiem fiziskajā pasaulē. Savukārt virtuālajā organizatori ar klientu naudu dara, ko un kā grib. Inspekcija, kad pie tās sūdzēties ierodas apkrāpti spēlmaņi, šobrīd var tikai izteikt līdzjūtību. Jaunais likums nelegāļus mudinās pārnākt uz legālo uzņēmējdarbības pusi ar bargām sankcijām, tajā skaitā serveru bloķēšanu, un nelielu simpātisku nodokli – tie varētu būt 5% no neto apgrozījuma. Spēļu biznesa asociācijas padomnieks Arnis Marcinkēvičs apliecina, ka pēc virtuālās spēles noteikumu sakārtošanas arī biedrības uzņēmumiem būtu interese iesaistīties šajā nišā. Bet pagaidām negodīgās konkurences dēļ legāliem tirgus spēlētājiem tā slēgta.
Pašvaldības grib ierobežot
Darbs pie jaunā likuma buksē jau pāris gadus. Galvenais iemesls ir pašvaldību un spēļu organizatoru domstarpības. Šobrīd pašvaldībām ir likuma deleģētas iespējas ierobežot biznesu – piemēram, neatļaut jaunas spēļu zāles atvēršanu savā teritorijā. Šāds moratorijs, piemēram, ir noteikts Rīgā un kopš 2007. gada zāļu skaits palicis nemainīgs – 163, kaut gan gribētāju atvērt jaunas spēļu vietas būtu, cik nevajag. Latvijas Pašvaldību savienības padomniece Lāsma Ūbele skaidro: «Mums te ir idejiskas cīņas. Pašvaldības ir vienīgais filtrs, kas vērtē azartspēļu izplatību konkrētā teritorijā.» Un pret azartspēlēm pašvaldībām kopumā esot negatīva nostāja.
Savukārt Spēļu biznesa asociācija norāda, ka pašvaldības mēdz noteikt aizliegumus emociju un aizspriedumu iespaidā. Esot grūti saprast, kādēļ Arēnā Rīga alkoholu ļauts tirgot, savukārt nodarboties ar citu legālu biznesu – atvērt totalizatora likmju pieņemšanas punktu – aizliegts. Cits dīvains piemērs esot aizliegums ierīkot šādu punktu jau esošā spēļu zālē. A. Marcinkēvičs stāsta, ka tiesā pret Rīgu un citām pašvaldībām jau vērsušies vairāki uzņēmēji – lietas iet savu gaitu. Bet jaunajā likumā uzņēmēji aicina noteikt precīzus spēles noteikumus un pašvaldībām atņemt iespējas tos traktēt pēc saviem priekšstatiem.
Cilvēkiem atļaus vairs nespēlēt
Uzskatam, ka drastiska azartspēļu ierobežošana garantēti nāk par labu sabiedrībai, pretarguments ir citu valstu pieredze. Kopš Krievijā par legālām spēļu vietām pasludināti vien četri kazino, to skaits no 500 legāliem izaudzis līdz 800 nelegāliem. Pie radikāliem aizliegumiem kas līdzīgs notiktu arī Latvijā, pieļauj inspekcijas vadītāja S. Birne. Valsts vienīgi zaudētu nodokļu ieņēmumus, bet to vietā gūtu lielāku skaitu atkarīgo spēlmaņu. Par viņu daudzumu gan priekšstata trūkst, jo problēma nekad nav pētīta. Trešdaļa kazino apmeklētāju ir pastāvīgie klienti, bet tas vēl nenozīmē, ka visi atkarīgi.
Savdabīgi, ka jaunā likuma projektā norādīts, ka tas skar arī veselības aizsardzības problemātiku. Taču apmaksāt azarta atkarīgo personu ārstēšanu valsts negrasās. Plānots vienīgi dot iespēju spēļu atkarīgajiem palūgt, lai viņus spēļu zālēs vairs nekad neielaiž. Un spēļu zālēm šis lūgums būs jārespektē. Šobrīd azartspēļu inspekcijā sakrājušās jau vairāk nekā simt vēstules ar lūgumu: «Neļaujiet man vairs spēlēt.