Pašnāvību skaits Latvijā – rekordaugsts, risinājumu trūkst
Šodien, Pašnāvību profilakses dienā, Pasaules Veselības organizācija (PVO) aicina valstu valdības aizdomāties par cilvēkresursu saudzēšanu, jo vairākumā gadījumu pašnāvības ir novēršamas.
Pēc mēneša, 10. oktobrī, būs Garīgās veselības diena, un arī tās mērķis ir rūpes par cilvēkiem, viņu emocionālo labsajūtu. Diemžēl mūsu valstī cilvēkiem, kuri izlēmuši izdarīt pašnāvību, bieži vien palīdzības saņemšanas iespējas ir ierobežotas.
Tāpēc abās šajās dienās cilvēkus parasti aicina aizdomāties gan par savu garīgo veselību, gan arī būt uzmanīgākiem pret līdzcilvēkiem. Diemžēl Latvijā plaši nenotiek ne akcijas, ne citi informatīvi pasākumi, lai pievērstu uzmanību ļoti skarbai statistikai. Katru gadu pasaulē pašnāvībās mirst apmēram miljons cilvēku. Tātad katru 40. sekundi kāds izdara pašnāvību. Diemžēl 20 reižu vairāk notiek pašnāvības mēģinājumi. Pasaulē pašnāvības ir otrs biežākais nāves cēlonis vecuma grupā no 15 līdz 19 gadiem un katru gadu suicīdu izdara vismaz 100 000 pusaudžu. Pieaugušie visbiežāk pašnāvību veic, sākot ar 75 gadu vecumu.
Latvijas valdībai nav iemesla ignorēt PVO brīdinājumu, jo Latvija ilgstoši atrodas trešajā vietā Eiropas Savienībā (pēc Lietuvas un Ungārijas) izdarīto pašnāvību skaita ziņā uz 100 000 iedzīvotāju. 2010. gadā Latvijā pašnāvību izdarījuši 374 vīrieši un 61 sieviete, bet pērn – kopumā 440 cilvēku. Pašlaik Latvijā pašnāvību skaits vērtējams kā stabili augsts, īpaši vīriešu vidū, kuri izdara pašnāvību četras līdz sešas reizes biežāk nekā sievietes, informē Slimību profilakses un kontroles centrā. Ik gadu suicīds ir nāves cēlonis vairāk Latvijas iedzīvotāju, nekā iet bojā ceļu satiksmes negadījumos. Jāatceras arī, ka viena pašnāvība ietekmē vismaz piecus sešus cilvēkus – radiniekus, tuviniekus, draugus, kolēģus...
Krīžu un konsultāciju centrā Skalbes atgādina, ka aptuveni 80 procentu pašnāvību izdarījušo pirms nāves ir izteikuši kādus zīmīgus vārdus, mēģinājuši runāt ar tuviniekiem par savām sāpēm. Cilvēku, kuru pārņēmušas pašnāvnieciskas domas, saruna var nomierināt, tāpēc nav jābaidās ar viņu runāt! Par iespējamu pašnāvības risku var liecināt arī bezcerība, nolemtība, alkohola un narkotiku pārmērīga lietošana, izteiktas garastāvokļa svārstības, pēkšņi zvani, tikšanās, atvadīšanās, atvainošanās, kā arī mīļāko, nozīmīgāko lietu pārdošana vai atdošana. Pusaudži var kļūt nevīžīgi, kavēt skolu, bieži sūdzēties par sāpēm vēderā, galvassāpēm, nogurumu, kā arī sāk par sevi izteikties noliedzoši un negatīvi.
Šādos gadījumos nepieciešams konsultēties ar ārstu.
***
UZZIŅAI
Lai saņemtu psiholoģisku palīdzību, var zvanīt uz biedrības Skalbes krīzes telefonu 67222922 un 27722292 un bērnu un pusaudžu uzticības tālruni 116111.