Ventspils pilsēta ik gadus iesaistās Eiropas kultūras mantojumu dienās, organizējot gan objektu apskati, gan lekcijas. Taču šogad Ventspils izpelnījusies īpašu godu – būt vietai, kurā notiek oficiālā mantojuma dienu atklāšana Latvijā.
Pasākumam veltītajā preses konferencē Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs uzteica sadarbību ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju, kopīgiem spēkiem cenšoties saglabāt kultūras mantojumu pilsētā. Lembergs pastāstīja, ka Ventspilī agrāk darbojusies atbalsta sistēma to namīpašumu fasāžu sakārtošanai, kuri atrodas pilsētas vēsturiskajā centrā – ja sakārtotais īpašums bijis labā kvalitātē arī 3 gadus pēc tā atjaunošanas, tad pašvaldība segusi 50% no īpašuma fasādes sakārtošanas izmaksām. Diemžēl izmaiņas likumdošanā liegušas pašvaldībai iespēju sniegt šādu atbalstu arī turpmāk.
Ventspils pilsētas dome ir ieguldījusi daudz darba un līdzekļus kultūras mantojuma saglabāšanā, sākot no plānošanas dokumentu (Ventspils pilsētas teritorijas plānojums ar grozījumiem (2006.-2018.)) izstrādes līdz konkrētu objektu restaurācijai. Īpaši nozīmīgi ir pēdējo gadu objekti – valsts nozīmes arhitektūras piemineklis – Rakstnieku un tulkotāju māja Annas ielā 13, Amatu māja Skolas ielā 3, vēsturiskais Tirgus laukums, Latviešu biedrības nams – Ventspils jaunrades nams Maiznieku ielā 11, tikko kā atklātās restaurētās Livonijas ordeņa pils 2. stāva telpas, ar kuru atjaunošanu noslēdzās vairāk nekā 15 gadus ilgs pils renovācijas – restaurācijas process.
Ventspils pilsētā ir 57 valsts nozīmes un 4 vietējās nozīmes aizsargājami kultūras pieminekļi, taču to vidū vēl nav iekļautas daudz vērtīgas ēkas, kuras pašvaldības speciālisti ir apsekojuši un Teritorijas plānojumā iekļāvuši kā kultūrvēsturiski vērtīgas ēkas (kopskaitā 141). Tāpēc Ventspils pilsētas domes vadības uzdevumā domes Arhitektūras un pilsētbūvniecības nodaļa gatavo priekšlikumus vērtīgāko objektu iekļaušanai valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. Pagājušajā gadā pēc pašvaldības ierosinājuma šādu statusu saņēma 18.gs. dzīvojamā ēka - noliktava Tirgus ielā 5, 19.gs. dzīvojamā ēka Kuldīgas ielā 2, Ventspils baptistu baznīca un Ventspils Sv. Nikolaja pareizticīgo baznīca. Tikko kā Ventspils pilsētas pašvaldība ir ierosinājusi valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu statusu piešķirt Ventspils dzelzceļa pasažieru stacijas ēkai un Dzelzceļa stacijas ūdenstornim.
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis uzsvēra, ka, cilvēcei attīstoties, kultūras mantojuma nozīme arvien pieaug – tas ir identitātes, personīgās un kolektīvās atmiņas nesējs, radošuma avots, ekonomiska vērtība, nodarbinātības risinātājs, veiksmīgs starpnacionālo attiecību un integrācijas instruments, praktiski lietojams resurss un arvien vairāk kļūst par starptautiskās konkurences un atpazīstamības spēcīgu instrumentu. Viņš norādīja, ka kultūras mantojuma saglabāšana ir katra indivīda un visas sabiedrības pagātnes sasniegumu cienīšana un iedvesmas gūšana radošumam, kas ir pamatā nākotnes attīstībai. „Izpratne, laba griba, sadarbība un profesionāls darbs ir stūrakmeņi kultūras mantojuma saglabāšanā. Ventspils var lepoties ar izpratni par kvalitatīvu cilvēka dzīves telpu, ar profesionāliem speciālistiem arhitektoniski telpiskās vides un kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanā,” sacīja Dambis.
Francijas vēstniecības Latvijā sadarbības un kultūras padomnieks, Francijas institūta Latvijā direktors Denī Diklo (Denis Duclos) atzīmēja, ka 50 Eiropas valstis, kas parakstījušas Eiropas Kultūras konvenciju, ik gadu septembra mēnesī piedalās Eiropas Kultūras mantojumu dienu pasākumos – tās kopīgi rīko Eiropas Padomes un Eiropas Komisija ar mērķi iepazīstināt visplašāko apmeklētāju loku un mazpazīstamām kultūras mantojuma vērtībām, kā arī sniegt tiem retu iespēju iepazīties ar izcilākajiem Eiropas kultūras un vēstures pieminekļiem. Pirmās Eiropas Kultūras mantojuma dienas 1984. gadā iedibinājusi Francijas Kultūras ministrija, un kopš tā laika tās notiek septembra trešajā nedēļas nogalē. Katru gadu rīkotājvalstis pašas izvēlas tēmu, kas izceļ kāda kultūras mantojuma oriģinalitāti. Tā Francija, kas šogad svin 29. Eiropas Kultūras mantojuma dienas, izvēlējusies tēmu „Slēptais mantojums”. 2011. gadā 12 000 apmeklētāju Francijā šajās dienās apliecinājuši savu lielo Francijas vēstures un mākslas mīlestību.
Savukārt Ventspils brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis norādīja, ka Ventspils brīvostas pārvalde ir gandarīta iesaistīties kultūras mantojuma saglabāšanā. „Pati Ventspils brīvostas pārvalde atrodas Vecpilsētā, blakus Livonijas ordeņa pilij, no grausta atjaunotā 19.gs. beigu, 20.gs.sākuma viesnīcas „Royal” ēkā Jāņa ielā 19. Brīvostas dienestu vajadzībām ir atjaunota koka konstrukciju ēka citā nozīmīgā Ventspils vēsturiskā rajonā Ostgalā - Krišjāņa Valdemārā ielā 2, bet būvējot modernu Prāmju termināli, tika rasta iespēja saglabāt daļu no vēsturiskās ēkas Dārzu ielā 6, to veiksmīgi savienojot ar modernu arhitektūru. Bet īpašu gandarījumu mums sniedz iespēja saglabāt ar kuģniecības un jūrniecības vēsturi saistītus objektus. Ventspils brīvostas apsaimniekotās bākas ir vienīgās publiskai apskatei pieejamās darbojošās bākas Latvijā. Šī gada kultūras mantojuma dienu objektu sarakstā iekļautas trīs Ventspils brīvostas ēkas – valsts nozīmes industriālie pieminekļi Ovišu bāka un Užavas bāka, kā arī Ventspils loču tornis, kam mūsu skatījumā arī ir tik augsta kultūrvēsturiskā vērtība, lai to iekļautu valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā,” sacīja Sarmulis.