Lai atsietu valsts pārvaldes institūcijām rokas attiecībā uz vieglo dienesta automašīnu pirkšanu, kā arī «veicinātu videi draudzīgāku dzīvošanu un padarītu Latvijas transporta sektoru energoefektīvāku», Finanšu ministrija sacerējusi īpašu instrukciju. Tomēr dokumenta apstiprināšana Ministru kabinetā aizķērusies. No pēdējās sēdes darba kārtības tas svītrots, jo iebildes radušās premjeram Valdim Dombrovskim.
Instrukcijas Dienesta vieglo automobiļu iegādes un nomas kārtība melnrakstā minētas konkrētas summas, ko būtu noliegts pārsniegt. Un ar ministru prezidentam atvēlētajiem Ls 18 000 (bez PVN) pie valsts pārvaldē iecienītākās markas nekādi netikt. Dīleru piedāvātajā cenu listē Audi A6 maksā savus 4000 vairāk pat vispieticīgākajā versijā, nemaz nerunājot par respektablo A8, kas ir gandrīz divreiz dārgāks. Vakar premjers izdeva rezolūciju finanšu ministram Andrim Vilkam – ievākt salīdzinošu informāciju par automašīnu nomas un pārdošanas cenām tirgū. «Ir nepieciešams gūt pārliecību, ka instrukcijas projektā minētie skaitļi atbilst reālajai situācijai,» premjera raizes skaidro valdības preses sekretāre Zanda Šadre. Instrukcijas projektā mašīnu pirkšanas un nomas cenas ierobežotas arī ministriem, valsts sekretāriem, iestāžu vadītājiem. Ierindas amatpersonas nedrīkstētu vizināties mašīnā, kas dārgāka par Ls 12 000 (bez PVN).
Piemēram, 2020. gadā iegādātu vai nomātu mašīnu maksimāli pieļaujamais izmešu daudzums nedrīkstēs pārsniegt 95 gramus CO2 uz kilometru.
Galvenais instrukcijas tapšanas iemesls tomēr nav rūpes par vidi. Jau vairākus gadus valsts pārvaldes iestādēm ir aizliegts mašīnas pirkt, tās jānomā. Taču daudzos gadījumos izrā-dās, ka sava mašīna pat ar visām servisa izmaksām būtu lētāka.
«Tajā viss tiek virzīts uz kompaktu un videi draudzīgu automašīnu izmantošanu, lai taupītu valsts budžeta līdzekļus. Jautājums, cik gatavi mūsu varasvīri ir šādām pārmaiņām. Minētajā cenu amplitūdā iespējams atrast patiešām labus piedāvājumus, bet katrā ziņā tas nebūs Audi A8,» saka auto tirgus eksperts Uģis Vītols.
Premjera satraukums liecina, ka no valsts pārvaldē ierastā šika un premium segmenta ir grūti atteikties, kaut gan šādi varētu ietaupīt pietiekami daudz naudas.
Pērnā gada beigās Finanšu ministrija aprēķināja, cik mašīnu ir valsts pārvaldes rīcībā, cik tās izmaksā, cik ir savas, cik nomātas. Valsts autoparks 2011. gadā izskatījās šādi: ministriju un iestāžu rīcībā bija 3834 mašīnas. No tām 1070 tika nomātas, bet īpašumā bija 2764. Jo vairāk ministrijai padotības struktūru, jo bagātīgāks autoparks. Vislielākais (vidēji četru gadu periodā) – Iekšlietu ministrijai (1185 mašīnas), Zemkopības ministrijai (677), Aizsardzības ministrijai (404), Tieslietu ministrijai (176), Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (144).
Lielākie vidējie gada uzturēšanas izdevumi vienam dienesta automobilim (periodā 2008.–2011. gads) bija Valsts prezidenta kancelejai (Ls 23 393), Centrālajai vēlēšanu komisijai (Ls 18 036), Valsts kontrolei (Ls 16 359), Valsts kancelejai (Ls 15 747), Augstākajai tiesai (Ls 15 154).
Savukārt mazākie vidē- jie izdevumi bija Izglītības un zinātnes ministrijai (Ls 3210), Aizsardzības ministrijai (Ls 3926), Iekšlietu ministrijai (Ls 4154), Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (Ls 4476).
Salīdzinot viena nomas automobiļa un viena īpašumā esoša automobiļa vidējos izdevumus, Finanšu ministrija secināja, ka būtisku atšķirību nav un ministrijām būtu jāļauj katrā konkrētā gadījumā izvēlēties, kas tām ir ekonomiski izdevīgāk – nomāt automobili vai iegādāties to īpašumā, ar piebildi, ka, «iegādājoties automobili īpašumā, tā ekspluatēšanas laiks ir ievērojami ilgāks nekā automobili nomājot», ko varētu tulkot par labu pirkšanai.
Zīmīgi, ka Finanšu ministrijas pētījumā netika iekļauta Saeimas grandiozā autobāze, kurā ir 83 transporta un 144 štata vienības un tad vēl 70 deputātiem maksā kompensāciju par personīgā transporta izmantošanu. Deputāti par savu vizināšanās ekstru apcirpšanu runā jau gadiem, taču pagaidām bez lieliem panākumiem.