Apstiprinās valsts datorsaimniecības pārvaldīšanas koncepciju
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietnieks Arnis Daugulis spējis nogludināt sava priekšnieka Edmunda Sprūdža konfliktu ar IT nozari, un pašlaik apstiprināšanai valdībā tuvojas valsts datorsaimniecības pārvaldīšanas koncepcija.
No pašreizējā pilnīgas autonomijas jucekļa, kurā katra ministrija un katra iestāde rīkojas un tērējas pēc savām spējām un ieskatiem, piedāvāts izveidot daļēji centralizētu sistēmu. Tās stratēģisko redzējumu, politiku un vadlīnijas diktēs VARAM.
Valsts pasūta, privātie izpilda
Pārējās ministrijas nodrošinās pārraudzību un darbu praktisko izpildījumu resoru līmenī. Jauns veidojums būs IT vadītāju forums, kurā institūciju IT jomas vadītāji būvēs valsts vienoto digitālo arhitektūru. Praktisko atbalstu resoriem sniegs jaunveidojama «koplietošanas organizācija».
Pirms dažiem mēnešiem, kad šai jomā ar ministra ziņojumu tika pieteikta revolūcija, privātais sektors bija pamatoti satraucies – no skopā un nozares nesaskaņotā teksta izrietēja, ka valsts tagad sāks ražot kaut kādas datorprogrammas un negodīgi konkurēs ar privātajiem. Jo lielākas šīs bažas vērta fakts, ka ministrs pats joprojām ir IT uzņēmējs, tātad personīgi ieinteresēts, un savus konkurentus viņš publiski apsaukāja par «piegādātāju karteli». Uzņemoties darbu ministrijā, A. Daugulis atzina, ka jūtoties kā dodoties iekšā Gazas sektorā, bet nu konflikts uzsūcies. Arī uzņēmēji un nozares profesionālās organizācijas pamanījušas, ka ministrija vismaz sākusi ar tām sarunāties. Koncepcijas tapšanas gaitā notikušas vairākas sanākšanas un konsultācijas. Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) ģenerāldirektors Andris Melnūdris rezumē biznesa lielāko rūpi: «Svarīgi, lai valsts pārvalde neveidotu sev neraksturīgas funkcijas un nesāktu kaut ko programmēt, atņemot darbu privātajam sektoram. Valsts pārvaldei ir jāmāk gudri pasūtīt, privātajiem – izpildīt.»
Lai pārvalde labāk strādātu
Jāatgādina, ka IT uzņēmējs un ministrs E. Sprūdžs pats ir dedzīgs atvērtā koda programmatūras aizstāvis, savukārt valsts pārvaldē visbiežāk tiek izmantota Microsoft standartprogrammatūra. Un, kā zināms, visizdevīgākais
IT bizness ir pārlikt tehnoloģijas no vienas uz otru, pat ja tādas vajadzības nav. A. Daugulis tikmēr apgalvo, ka ministrija pilnīgi noteikti nevēlas atņemt maizi uzņēmējiem, bet par konkrētiem produktiem vispār neesot runas.
Pašlaik bumba ir VARAM un valsts pusē. Pēc dokumenta izskatīšanas valsts sekretāru sanāksmē tagad gaida ministriju komentārus un iebildes.
A. Melnūdris prognozē, ka koncepcija vēl stipri vien mainīsies. Pēc viņa domām, nekāds ugunsgrēks valsts IT saimniecībā nav dzēšams. Daudz kas pēdējos gados jau ir darīts, taču gana daudz arī vēl ko optimizēt. Un tas attiecas ne tikai uz serveru un IT darbinieku skaita samazināšanu vai vienas epasta sistēmas instalēšanu. «Informācijas tehnoloģiju būtība ir palīdzēt valsts pārvaldei darboties ātrāk un labāk. Lai ierēdņiem ir vairāk laika darboties ar saviem tiešajiem pienākumiem,» skaidro A. Melnūdris.
Gaidāmi pasūtījumi
Kaut gan dažādas valsts gatavotas koncepcijas nereti mēdz piemeklēt līdzīgs liktenis, proti, noputēšana kādā atvilktnē vai cietā diska nostūrī, darbs pie šīs koncepcijas jau tagad izrādījies lietderīgs. Valstij tagad vismaz ir aptuvena nojauta, cik daudz datoru jāapsaimnieko. A. Daugulis gan šādai manuālai uzskaitei pārlieku neuzticas, tāpēc nekomentē, vai skaitļi rāda mazu un kompaktu IT saimniecību, vai gluži otrādi – lielu un izplūdušu. Taču tie sniedz patīkamus jaunumus IT nozares uzņēmumiem – gaidāmi pasūtījumi.
«Valsts pārvaldes rīcībā esošie IT tehnoloģiskie resursi ir pārsvarā novecojuši un vairāk nekā 35% datortehnikas tiek izmantota ilgāk par sešiem gadiem.
Ja tuvākajos gados nekādas izmaiņas netiks veiktas, gadu skaits tikai palielināsies.»
Koncepcijas melnraksta kopsavilkumā minēts, ka, ieviešot jauno modeli, valstij gadā nāksies tajā investēt Ls 76 800. Taču autori sola, ka naudu ar uzviju atpelnīs, jo vienotais pārvaldības modelis ātri vien novērsīs investīciju pārklāšanos. Tātad ļaus ietaupīt.
***
UZZIŅAI
Valsts pārvaldes iestāžu IT saimniecība
Serveri 1870
Datu uzglabāšanas iekārtas 415
Darbstacijas 34 531
Portatīvie datori 4611
Perifērijas iekārtas 16 065
Aktīvā datortīkla aparatūra 4230
Darbinieki: IT speciālisti 727
Kopējais atalgojums 2011. gadā Ls 6 354 516
Vidējā alga mēnesī uz rokas ~ Ls 403
Avots: Koncepcijas projekts Valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības organizatoriskais modelis
