Šonedēļ valdība slēgtajā sēdē nolēma pielikt punktu neveiksmīgajam "Vitronic Baltica" fotoradaru stāstam. Septembra beigās līgums tiks lauzts. "Vitronic Baltica" rīkojās negodprātīgi jau no līguma parakstīšanas brīža, ziņo TV3 raidījums "Nekā Personīga".
Vispirms viņi uzstāja, ka vadītāji būtu jāsoda sākot no trīs pārkaptajiem kilometriem stundā, kas ir pieļaujamā fotoradara kļūda.
Vēlāk viņi vēlējās piestādīt rēķinu valsts policijai jau brīdī, kad soda kvīts par ātruma pārsniegšanu autovadītājam izrakstīta nevis, kad tā apmaksāta, kā to nosaka līgums. Visbeidzot, lai slēptu savu neizdarību stacionāro radaru mērītaji vesti no vienas vietas uz otru. Tā imitējot to uzstādīšānu. No 160 līgumā paredzētajiem stacionārajiem fotoradariem uzstādīta vien piektā daļa – 27.
Analizējot līgumu šķiet, ka tas sastādīts par labu Vitronic, norāda "Nekā Personīga". Soda nauda par neizdarīto tiek noteikta tikai 0,001 procents. Līdz ar to soda naudās "Vitronic Baltica" pie vairāk nekā 11 milijonu latu projekta samaksājusi 28 tūkstošus. Līgums nosaka, ka tikai viena gada laikā no tā parakstīšanas dienas, ja stacionārie fotoradari nedarbojas, pasūtītājs tiesīgs izbeigt līgumu.
Pēc Jūrmalas taksistu domām „Vitronic Baltica” ar fotoradariem rīkojās kā ar savu īpašumu. Tas izpaudās šovasar „Jaunā viļņa” laikā, kad Dubultu prospektā vienmēr esošais fotoradars pazuda. Noņemti tikuši arī pārējie fotoradari.
Šobrīd ir divi fotoradaru attīstības scenāriji – pirmais, ka projektu turpina vācu firma Vitronic, kurai juridiski pieder Vitronic Baltija rīcībā esošie fotoradari. Otrā, ka fotoradarus pārņem valsts. Pašreizējais līgums nosaka, ka valsts var iekārtas pārņemt par vienu desmito daļu no preces vērtības. Tas gan ir spēkā, ja pēc pieciem gadiem beidzas līguma darbība. Šonedēļ uz valdības sēdi bija ieradies Vācijas „Vitronic” vienīgais īpašnieks Norberts Šterns. Viņš paust savu viedokli par to kādēļ „Vitronic Baltica” neizdevās izpildīt fotoradaru līgumu atturējās.