Gada beigās pie skatītājiem varētu nonākt dokumentālā filma par latviešu režisoru Alvi Hermani
Paredzēts, ka gada beigās pie skatītājiem varētu nonākt dokumentālā filma "Vairāk nekā dzīve", kas vēstīs par vienu no Eiropas labākajiem jaunajiem teātra režisoriem - Alvi Hermani.
Kā aģentūrai LETA pastāstīja filmas režisors Gints Grūbe, dokumentālā filma patlaban ir montāžas procesā un ir cerība, ka līdz gada beigām visi nepieciešamie darbi tiks pabeigti, lai filma būtu gatava izrādīšanai.
Dokumentālā filma "Vairāk nekā dzīve" atklās Hermaņa režijas metodi, kuru viņš gan vairs nepiekopj, iestudējot savus darbus. Filma stāstīs par Hermani un viņa režijas metodi, atsakoties no klasiskā dramaturģiskā materiāla, bet meklējot teātra un dokumentalitātes un dzīvesstāstu saskares punktus, kā arī jebkura dzīvesstāsta transformācijas iespējas teātrī.
Veidojot filmu, dokumentēts Hermaņa darbs trijos teātros - Jaunajā Rīgas teātrī (JRT), Minhenē un Ķelnē. Darbs pie filmas veidošanas sācies Rīgā 2009.gadā, kad JRT tapa izrāde "Vectēvs".
Hermanis, veidojot izrādes, izsūtīja savus aktierus ekspedīcijās uz laukiem, pie dažādiem cilvēkiem, dažādās valstīs un pilsētās, lai no aktieru ievāktajiem stāstiem veidotu kolektīvu kopdarbu - lugu uz skatuves, sava veida noskatītas un noklausītas realitātes teātri, kas aktieru izpildījumā kļūst par izrādi.
Filma iecerēta kā dokumentāla liecība Hermaņa darba metodei, dokumentējot viņa darbu pie izrāžu tapšanas Rīgā un Vācijā, veidojot paralēlus vēstījumus starp teātra tēliem un izvēlētajiem prototipiem reālajā dzīvē. Iecerēts, ka dokumentālā filma būs gan Hermaņa metodes atspoguļojums, gan Latvijas kā "īpašās Austrumeiropas pieredzes" reģiona dokumentējums, izmantojot Hermaņa un viņa aktieru piedāvāto kolektīvo risinājumu.
Kā norādīja Grūbe, Hermanis par savu paveikto darbu ir pelnījis, ka tiek iemūžināts ne tikai filmā, bet arī grāmatā.
"Vairāk nekā dzīve" būs pirmā kino liecība par Hermaņa darba metodi, kuras unikalitāte slēpjas mēģinājumā sapludināt dzīves dramaturģiju ar teātra dramaturģiju.
Filmas scenārija autors un režisors ir Gints Grūbe, operators - Andrejs Rudzāts, skaņu režisors - Normunds Kļaviņš, montāžas režisors - Dāvis Sīmanis. Filma top filmu studijā "Mistrus Media".