No vardarbības un vajāšanas cietušajām personām plānots radīt iespēju pēc savas iniciatīvas civilprocesā vērsties tiesā, tai skaitā ar policijas starpniecību - gan Valsts policijas (VP), gan pašvaldības policijas -, un lūgt tiesu noteikt ierobežojumus vardarbīgajai personai, aģentūru LETA informēja Tieslietu ministrijas (TM) preses sekretāre Sigita Vasiļjeva. Lai nodrošinātu šādu iespēju, TM vadītā darba grupa ir izstrādājusi attiecīgu likumprojektu paketi.
Vasiļjeva norādīja, ka likumprojektu mērķis ir radīt mehānismu, lai personas personiskās tiesības - tiesības uz dzīvību, brīvību, personas neaizskaramību, veselību, dzimumneaizskaramību, privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību - būtu iespējams aizsargāt arī ar pagaidu civilprocesuāliem līdzekļiem – personisko tiesību pagaidu aizsardzības līdzekļiem, kā tas ir paredzēts citās pasaules valstīs.
TM izstrādātie grozījumi Civilprocesa likumā paredz, ka personisko tiesību pagaidu aizsardzības nodrošināšana būs pieļaujama prasījumos personisku aizskārumu dēļ, prasībās par uzturēšanas līdzekļu piedziņu, prasībās par pušu kopīgā mājokļa, kurā tās dzīvo vienā mājsaimniecībā, dalīšanu vai mājokļa, kurā puses dzīvo vienā mājsaimniecībā, lietošanas kārtības noteikšanu un lietās, kas izriet no aizgādības un saskarsmes tiesībām.
Izskatīt jautājumu par personisko tiesību pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu pieļaujams jebkurā procesa stadijā, pat pirms prasības celšanas tiesā.
Saskaņā ar likumprojektu piemērotie pagaidu aizsardzības līdzekļi noteiks vardarbīgu rīcību paveikušajai personai atstāt un aizliegumu atgriezties un uzturēties mājoklī, kurā pastāvīgi dzīvo cietusī persona. Tāpat tiks aizliegts atrasties mājoklim tuvāk, nekā to paredz tiesas lēmums.
Personai, kas paveikusi vardarbīgu rīcību, tiks aizliegts uzturēties noteiktās vietās, kā arī satikties vai uzturēt jebkādu kontaktu ar cietušo personu, arī izmantojot citu personu starpniecību.
Savukārt grozījumi likumā "Par policiju" radīs jaunas tiesības VP un pašvaldību policijām izsaukumu laikā.
TM likumprojekts paredz tiesības policijai uz cietušās personas vai cietušā ģimenes locekļa rakstveida pieteikuma pamata pieņemt lēmumu, ka tūlītēju draudu gadījumā personai, kas rada šos draudus, ir jāatstāj mājoklis, kā arī jāaizliedz uzturēties mājokļa tuvumā uz laiku līdz četrām darbdienām no lēmuma pieņemšanas brīža.
Šajā lēmumā policija var noteikt arī aizliegumu personai, kas rada draudus, kontaktēties ar apdraudēto personu.
Ja cietusī persona vēlēsies, lai pēc policijas lēmuma tiesa izskata arī jautājumu par personisko tiesību pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu, policijai ne vēlāk kā nākamajā dienā lēmums un ar to saistītie dokumenti ir jānosūta tiesai.
Šāds risinājums izvēlēts, lai jau policijas izsaukuma brīdī varētu risināt jautājumus saistībā ar cietušās personas aizsardzību, ja netiek ierosināts kriminālprocess.
Likumprojekts arī paredz, ka kontroli pār tiesas lēmumu par personisko tiesību pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu pildīšanu veiks VP. Ja persona nepildīs tiesas noteiktos aizliegumus, tad tai būs paredzēta kriminālatbildība.
TM uzsver, ka konkrētie likumprojekti ietekmēs visu sabiedrību, jo veicinās atbildības rašanos par jebkuras personas personisko tiesību aizskārumu un personas personisko tiesību kā vērtības nostiprināšanos sabiedrībā kopumā.
Attiecīgos likumprojektus TM Ministru kabinetā (MK) plāno iesniegt 12.septembrī.
Jau ziņots, ka Nacionālā attīstības plānā (NAP) 2014.-2020.gadam viens no ierakstītajiem uzdevumiem un mērķiem ir vardarbības ģimenē mazināšana, lai gan pie mērķa sasniegšanas atzīmētie skaitļi demonstrē citu ainu, proti, līdz 2030.gadam tiek prognozēts pieaugums vardarbībai ģimenēs.
Labklājības ministrija (LM) skaidro, ka TM jau ir sagatavojusi grozījumus tiesību aktos, kas ļaus aktīvāk cīnīties ar vardarbību kopumā, kā rezultātā tiek plānots, ka sabiedrībā mazināsies iecietība pret vardarbību ģimenē. Ministrijā piekrīt, ka vardarbība ģimenēs ir sabiedrībā pazīstamākais vardarbības veids. Tomēr vardarbība, jo īpaši psiholoģiska, var pastāvēt un pastāv arī citās vidēs - piemēram, emocionāla vardarbība pret kaimiņiem, vardarbība pret bērniem skolās.
Tādejādi izstrādātie likumprojekti paredz attiecināt civiltiesisko aizsardzību iespējami plaši, arī pret citām vardarbības formām, kas neizriet no attiecībām vienā mājsaimniecībā.