Salaspils un Stopiņu novada pašvaldībām uzdots veikt grauzēju iznīcināšanas pasākumus, aģentūrai LETA pastāstīja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Komunikācijas nodaļas speciāliste Laura Ševčenko.
Jau ziņots, ka Latvijā vairāki cilvēki saslimuši ar retu infekcijas slimību - tularēmiju. Vakar diagnoze laboratoriski tika apstiprināta diviem, bet klīniski - vēl četriem bērniem, kuri peldējušies vienā dīķī un karjerā Salaspils novadā, Silabriežu apkārtnes teritorijā, vietās, kas nav paredzētas peldēšanai, jo dīķi apdzīvo ūdensžurkas.
SPKC rekomendējis Stopiņu un Salaspils pašvaldībām veikt vairākus profilakses pasākumus, tostarp grauzēju iznīcināšanu jeb deratizāciju.
Pašvaldībām uzdots nodrošināt apdzīvoto teritoriju un iedzīvotāju atpūtas vietu sakopšanu, lai novērstu grauzēju uzturēšanai labvēlīgu vidi - melioratīvie, agrotehniskie un līdzīgi pasākumi. Tāpat pašvaldībām veicami pasākumi, kas vērsti uz posmkāju kodumu novēršanu, - dezinsekcija, mājokļu un individuāla aizsardzība pret insektiem.
SPKC rekomendējis veikt nepieciešamos veterinārmedicīnas pasākumus, lai novērstu mājdzīvnieku inficēšanos.
Vienlaikus SPKC uzdevis pašvaldībām nodrošināt iedzīvotāju informēšanu par nepieciešamību izvairīties no saskarsmes ar grauzējiem, izmantot repelentus pret kukaiņiem, nepeldēties ūdenskrātuvēs, kur ir iespējama grauzēju klātbūtne un ūdens piesārņošana, nelietot uzturā pārtikas produktus un ūdeni, ja ir aizdomas, ka tie ir piesārņoti ar grauzēju izdalījumiem, un ziņot Pārtikas un veterinārajam dienestam, ja ir novērota dzīvnieku (grauzēju) masveida bojāeja.
Pašlaik SPKC nav saņēmis informāciju par citiem iespējamiem saslimšanas gadījumiem.
Pēdējais tularēmijas gadījums Latvijā tika reģistrēts 1984.gadā Krāslavas rajonā. Eiropā ikgadējo saslimšanas gadījumu skaits ir vidēji 1200.
Tularēmija ir akūta infekcijas slimība, kas skar cilvēka limfātisko sistēmu, īpaši plaušas, acis un ādu, pastāstīja infektoloģe un stacionāra vadītāja Baiba Rozentāle. Baktērijas iekļūst cilvēka organismā caur bojātu ādas virsmu, gļotādu un elpceļiem, izraisot izmaiņas limfmezglos. Nonākot asinīs, tularēmijas baktēriju iniciētais patoloģiskais process var radīt sirds un asinsvadu, kā arī nervu sistēmas bojājumus, skaidroja Rozentāle.
Atbilstoši inficēšanās veidam rodas dažādas tularēmijas formas - buboņi (blīvi un sāpīgi limfmezgli), čūlas buboņi, acu buboņi, angīnas buboņi, anginozi buboņi, plaušu buboņi un tml. Inkubācijas periods ir ļoti dažāds - tas var ilgt trīs līdz septiņas, dažkārt līdz pat 30 dienām.
Ar tularēmiju slims cilvēks nevar inficēt citus cilvēkus. Profilaksei SPKC rekomendē izvairīties no saskarsmes ar grauzējiem, izmantot atbaidošus līdzekļus pret kukaiņiem, nepeldēties ūdenskrātuvēs, kur ir iespējama grauzēju klātbūtne, nelietot uzturā pārtikas produktus un ūdeni, ja ir aizdomas, ka tie ir piesārņoti ar grauzēju izdalījumiem.
Pirmie saslimšanas simptomi ir paaugstināta ķermeņa temperatūra, no 38 līdz 40 grādiem, galvas un muskuļu sāpes, vājums, vispārējs nespēks, ēstgribas trūkums, bezmiegs un svīšana, var būt arī vemšana. Atveseļošanās bieži ir ilgstoša.
Infekciju ārstē ar antibiotikām. Pēc pārslimošanas cilvēkam izveidojas ilgstoša imunitāte - pasaules mediķu prakse liecina, ka imunitāte veidojas uz visu mūžu.