Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi un pašvaldības sastājušās rindā, lai pavaicātu vides un reģionālās attīstības ministram Edmundam Sprūdžam, vai un kāpēc viņš iesaistās atkritumu biznesa pārdalē.
Runa ir par lielveikaliem piešķiramajām ekskluzīvajām tiesībām atkritumus nodot pašu izvēlētam komersantam. Līdz šim izvēle bija pašvaldību ziņā, jo tām ar likumu uzdots veidot un uzturēt atkritumu saimniecību.
Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks Aino Salmiņš norāda, ka, palaižot veikalus savā vaļā, veidojas negodīga situācija. «Atkritumu poligonu veidošanā pašvaldības ieguldīja savu naudu, arī uztur tos pašvaldības, bet tagad piepeši pie brīvās konkurences tiks pielaisti ārzemnieki, kas nav ieguldījuši sistēmā ne santīma.»
Iedzīvotāji par veikalu atkritumu apsaimniekošanu varētu arī neuztraukties, ja vien nākotnē tas nedraudētu ar viņu pašu tēriņu pieaugumu. Šobrīd pašvaldības sadala atkritumu apsaimniekošanas zonas tā, lai tajās ietilptu gan izdevīgi, pārstrādājami atkritumi (lielveikalu preču iepakojumi), gan neizdevīgi – proti, tie, ko mazos miestos un viensētās saražo iedzīvotāji. Ja daļa atkritumu uzņēmēju varēs nodarboties tikai ar ienesīgo veikalu drazu savākšanu, bet otriem paliks nerentablās iedzīvotāju atkritumu kastes, sadārdzinājums būs nenovēršams.
Ministrijas radītajai valdības noteikumu versijai iebilst gan Pašvaldību savienība, gan Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA). Šonedēļ no Ministru kabineta (MK) sēdē izskatāmo lēmumprojektu saraksta tie tika izrauti ārā. Tāpēc, ka bija jāsacer cits protokollēmums: MK komitejā nolemts, ka pēc gada VARAM būs jāiesniedz ziņojums, vai un kā jaunie noteikumi ietekmējuši atkritumu apsaimniekošanu un maksu iedzīvotājiem.
Skaidrojumu, kādēļ šāds eksperiments nepieciešams, šodien no ministra cer dzirdēt LLPA. Septembra vidū ministrs apsolījies piedalīties arī Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas seminārā par nozares nākotni. Nebūt ne visi atkritumu uzņēmumi ir sajūsmā par ministrijas iniciatīvu. Asociācijas vadītājs Armands Nikolajevs spriež, ka izjaukt funkcionējošu sistēmu nav lietderīgi un drīzāk tas izskatās pēc negodīgas atkritumu tirgus pārdales. Līdzīgi domā pašvaldības – lielākie galvaspilsētas atkritumu vācēji grib dabūt sev labākos kumosus arī reģionos.
Tikmēr par noteikumu izstrādi atbildīgā VARAM darbiniece Rudīte Vesere pārmetumus lobēšanā kategoriski noraida. Patiesībā diskutablās normas Atkritumu apsaimniekošanas likumā ielobēja Saeima, bet ministrija pašlaik tikai pilda tai uzlikto pienākumu un nosaka kritērijus, kuriem uzņēmumiem pienākas tiesības pašiem izvēlēties atkritumu apsaimniekotāju. Taisnība, martā ministrija ir mēģinājusi labot likumu, bet sastapusies ar ļoti aktīvu pretestību no lielveikaliem un tirgotāju organizācijām.
Protams, no viņu puses stāsts par atkritumu dalīšanu izskatās diametrāli pretējs, un Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis retoriski vaicā: «Varbūt pašvaldībām nevajag nodarboties ar atkritumu biznesu? Lai tirgus ir atvērts un darbojas konkurence – tad cenas būs zemākas, bet kvalitāte augstāka.» Viens no lielākajiem atkritumu ražotājiem Latvijā ir lielveikalu tīkls Rimi. Uzņēmuma pārstāve Dace Valnere apgalvo, ka pašvaldības izraudzīts atkritumu apsaimniekotājs nekādi nevarētu garantēt Rimi standartu un prasību izpildi:
«Tikai brīvas konkurences apstākļos, izsludinot konkursu atkritumu apsaimniekotājiem, mēs varam būt pārliecināti par izmaksu atbilstību saņemtajam pakalpojumam un varam to pilnībā kontrolēt.»
Cīņa par ienesīgāko atkritumu apsaimniekošanas modeli turpināsies vēl ilgi, jo VARAM pašlaik top atkal jauns Atkritumu apsaimniekošanas likums.
***
UZZIŅAI
• Katrs Latvijas iedzīvotājs mēnesī rada apmēram 28 kg atkritumu.
• Katru gadu Latvijā kopumā tiek radīti 700 tūkstoši tonnu sadzīves atkritumu.
• 30–40% no visiem atkritumiem ir veikalu pienesums.
• Apmēram 20–30% no sadzīves atkritumu svara veido preču iepakojums, kas ir no biznesa viedokļa izdevīgākā atkritumu daļa.