Augusts tuvojas beigām, un daudzi dodas no savām vasaras mītnēm uz pilsētu. Diemžēl ne visi paņem līdzi savus mājdzīvniekus, un galu galā vairākums no tiem nokļūst patversmēs.
Šobrīd gan tur pieplūdums nav lielāks nekā citos mēnešos, taču, līdz ar aukstāka laika iestāšanos, tā noteikti būs, prognozē patversmju darbinieki, norādot, ka šogad dramatiski pieaudzis pamesto mājdzīvnieku skaits.
Pieplūdumu vēl nejūt
Patlaban vēl ir gana silti un daudzi joprojām uzturas savās atpūtas vietās, tāpēc patversmēs vasarnieku pieplūdums vēl nav jūtams. «Kad sāksies aukstums un pamestie dzīvnieki vairs tik viegli nespēs atrast pajumti un ēdamo, tie arvien vairāk būs redzami, un daudzi tad zvanīs un raudās, ka dārziņos vai pa ielām klīst bezsaimnieku suņi un kaķi,» novērojusi Dzīvnieku pansijas Ulubele pārstāve Danute Bēdele. Tam ar rūgtu ironiju piekrīt arī Latvijas Lauksaimniecības universitātes paspārnē izveidotās patversmes darbiniece Unda Ģēģere: no septembra līdz Ziemassvētkiem cilvēki mēdzot atbrīvoties no nevajadzīgā.
Slokas patversmes vadītājs Gints Mellers īpašu sezonalitāti gan nav novērojis: kopš daudzi no Latvijas aizbraucot, mājdzīvnieki uz ielas nonāk neatkarīgi no atvaļinājumu beigām. Viņš gan uzskata, ka daļa tikai stāsta par došanos uz ārzemēm vai darba neesamību, lai tikai attaisnotu sevi. Labāka situācija ir Jelgavas patversmē – jo vietu skaits ir ierobežots un pagaidu mītne tiek dota tikai izsaukumos notvertiem dzīvniekiem.
Ik dienu pa kaķēnam
Kopumā šogad ejot traki – tik daudz bāreņu ne Ulubelē, ne citviet līdz šim nav bijis, apliecina patversmju darbinieki. «Vedot pastaigā pansijas suņus uz tuvējo mežu, ik dienu tur atrodam divus trīs pamestus kaķēnus. Tāpat netrūkst to, kas piesien suni turpat pie patversmes vārtiem vai vienkārši izmet uz ielas. Skaitļos var teikt tā: pamesto suņu daudzums pieaudzis par 30%. Mēnesī mums piesaka trīs četrus astaiņus, kuriem gan jāgaida rindā, līdz atbrīvosies kāda vieta. Turklāt noteikums ir tāds, ka tiem noteikti jābūt sterilizētiem vai kastrētiem,» teic D. Bēdele, nopūšoties, ka šī prasība neapzinīgajiem saimniekiem liekot rīkoties bezatbildīgi – vienkārši izmest savu mīluli laukā pa durvīm. Ik mēnesi patversmē nonākot ap 90 suņu un 30–40 kaķu, daļa no viņiem pēc laika atrod jaunas mājas, bet daļa Ulubelē iestrēgst ne tikai uz mēnešiem, bet gadiem. Statistika ir tāda: pirms diviem gadiem te zem viena jumta mita 50 dzīvnieku, bet nu to ir jau 100. Lielas raizes patversmes darbiniekiem radot daži galvaspilsētas rajoni, no kuriem vissmagākā situācija esot Bolderājā. «Un pie vainas ir ne tikai bezatbildīgie iedzīvotāji, bet arī daļa rūpnieciskajā zonā izvietoto uzņēmumu, kas savas teritorijas apsargāšanai paņem suni (visbiežāk nesterilizētu kucīti), un tad tai dzimušie kucēni klaiņo apkārt nebaroti un neapkopti,» stāsta Ulubeles pārstāve.
Izeju redz čipēšanā
Ogres novada dzīvnieku patversmes vadītājai Zandai Rozei, kura atzīst, ka gads izceļas ar to, ka dzīvnieki ar lielām grūtībām atrod sev mājas, vienbalsīgi pievienojas arī pārējo patversmju vadītāji. Vienīgi Jelgavā ir atšķirīga situācija: tur vairākumam izdodoties atrast saimniekus – pat veciem suņiem vai kaķiem atnākot pakaļ. Citur labāks pieprasījums esot pēc mazākiem dzīvnieciņiem, bet vecāki četrkājaiņi nelabprāt tiekot ņemti – pat ļoti labi eksemplāri. «Kādreiz vasarās vieglāk atradām saviem pansionāta iemītniekiem mājas, taču nu aktivitāte nokritusies uz minimumu. Šodien pēc ilgiem laikiem beidzot paņēma vienu sunīti,» nopūšas Z. Roze.
Kā izeju visi aptaujātie nosauca čipēšanu, kuras ieviešana ļautu vieglāk risināt problēmu ar pamestajiem dzīvniekiem. Taču ar noteikumu, lai tie visi būtu datubāzē, citādi šādam pasākumam jēgas nebūs. Vēl kā viens no risinājumiem tika minēta dzīvnieku policijas izveide, kas nodarbotos ar bezsaimnieku suņiem.