Topošo autovadītāju braukšanas eksāmenu vairs nevērtēs pēc 10 punktu sistēmas

© Kaspars Krafts, f64

Iespējams, jau no nākamā gada 1. janvāra topošos autovadītājus sagaida jauna braukšanas eksāmenu vērtēšanas kārtība. Ja šobrīd par katru pārkāpumu eksāmenā piešķir noteiktu, stingri reglamentētu punktu skaitu, tad nākotnē iecerēts vērtēt topošā vadītāja prasmes kopumā, katru atsevišķo kļūdu izvērtējot pēc būtības.

Tāpat no nākamā gada plānots ieviest jaunu teorētisko eksāmenu topošajiem motociklistiem, kuri līdz šim kārtoja autovadītājiem paredzēto teorijas pārbaudi.

Satiksmes ministrijas pārstāve Ilze Eida sarunā ar nra.lv akcentēja — šobrīd potenciālais autovadītājs tiek vērtēts pēc stingras punktu sistēmas, par katru konkrētu pārkāpumu piešķirot attiecīgu soda punktu daudzumu, taču nereti šāda sistēma neatspoguļo eksaminējamā cilvēka reālās prasmes. „Piemēram, topošais autovadītājs, kura uzvedība apliecina viņa labās zināšanas, var uztraukumā vairākas reizes izdarīt vienu un to pašu, nebūtisku kļūdu, kas neapdraud satiksmi, taču viņš eksāmenu nebūs nokārtojis, jo pieļaujamais punktu skaits jau būs savākts. Tikmēr kāds cits eksaminējamais, kurš formāli nesavāc maksimālo soda punktu skaitu, uz ceļa jūtas nedroši, viņa braukšanas stils ir nepārliecinošs, taču instruktoram jāatzīst, ka eksāmens ir nokārtots.”

Tieši tādēļ, lai objektīvāk novērtētu potenciālā braucēja spējas, praktiskajā eksāmenā iecerēts katru pārkāpumu vērtēs pēc būtības, t.i., kādu bīstamību tas izraisījis, nevis formāli piešķirt noteiktos punktus.

CSDD juridiskās nodaļas pārstāvis Jānis Golubevs paskaidro: turpmāk visi pārkāpumi varētu tikt gradēti trijās kategorijās — bīstams, vidēji bīstams un nenozīmīgs. Par nenozīmīgām kļūdām uzskatīs tādas, kuras neietekmē satiksmes drošību. Vidēji smagas kļūdas būs tās, kas atsevišķos gadījumos var apdraudēt satiksmes drošību, bet kuru dēļ attiecīgajā situācijā netiek radīti tieši draudi. Savukārt bīstamas kļūdas - gandrīz vienmēr rada draudus satiksmes drošībai.

Tādējādi turpmāk, lai nokārtotu eksāmenu, potenciālais vadītājs braukšanas laikā varēs pieļaut vienu bīstamu, divas vidēji bīstamas vai piecas nebūtiskas kļūdas. „Ja eksaminējamais pieļaus divas vidēji smagas kļūdas un, piemēram, četrus nebūtiskus pārkāpumus, arī tad eksāmens skaitīsies nokārtots,” precizē J. Golubevs.

To, kuri pārkāpumi tiks klasificēti kā būtiski, kuri — kā mazāk bīstami, noteiks CSDD metodika, kura tiks izstrādāta jau tuvākajā laikā.

Šķiet, Satiksmes ministrijas iecere varētu radīt diskusiju — vai jaunā kārtība nebūs daudz subjektīvāka, jo instruktoram turpmāk būs jāsniedz savs personīgais vērtējums. To, ka šāds jautājums varētu rasties, nenoliedz nedz I. Eida, nedz J. Golubevs. Taču eksperti uzsver: vērtēšana būs objektīvāka, tiks pievērsta uzmanība ne tik daudz cilvēka prasmei kaut ko „tehniski izpildīt”, cik viņa spējai tik tiešām būt par pilnvērtīgu autovadītāju. Turklāt katra mācību automašīna ir aprīkota ar videonovērošanas kameru, kas fiksē gan visus izdarītos pārkāpumus, gan instruktora vērtēšanas principus.

Kā vēl viens jauninājums minama eksāmenu rezultātu apstrīdēšanas kārtība. Ja topošo vadītāju neapmierinās eksāmena vērtējums, to mēneša laikā varēs apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija", kuras izveidota komisija savu atzinumu dos 30 dienu laikā. „Iepriekš sūdzību iesniegšana bija nedaudz birokrātiska. Cilvēkam bija jāvēršas Satiksmes ministrijā, kura tad ilgi prātoja kā šo jautājumu izskatīt. Savukārt turpmāk strīdīgos momentus vērtēs CSDD komisija. Mēs tomēr pazīstam visus savus instruktorus, mums pieejami videoieraksti,” skaidro J. Golubevs.

Tāpat līdz ar jauno kārtību tiks ieviests arī speciāls teorētiskais eksāmens A kategorijas transportlīdzekļu jeb motociklu vadītājiem, ietverot jautājumus par tieši šiem vadītājiem nepieciešamajām, specifiskajām zināšanām. Šāds regulējums bija vajadzīgs, jo prakse pierādījusi, ka A kategorijas transportlīdzekļu vadītājiem ir jāapgūst specifiski jautājumi, kas netiek apgūti, veicot apmācību ar citas kategorijas transportlīdzekļiem.

Latvijā

Vienotā Latvijas Sabiedriskā medija (LSM) valdes priekšsēdētājai noteikta mēneša atlīdzība 9156 eiro, bet valdes locekļiem - 8324 eiro, aģentūru LETA informēja Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē (SEPLP).

Svarīgākais