Par Valsts ieņēmuma dienesta ģenerāldirektores pienākumu pildītāju atstātais Tālis Kravalis ierosinājis disciplinārlietu pret savu tuvāko kolēģi un konkurentu cīņā par ģenerāldirektora vietu Aigaru Undzēnu.
T. Kravalis zibenīgi izmantojis tiesības, kādas viņam radās 30. jūlijā, kad mēnesi ilgā atvaļinājumā devās VID ģenerāldirektore Nelija Jezdakova. Uz šo laiku ģenerāldirektora pilnvaras saņēma viņas vietnieks T. Kravalis, kurš jau 3. augustā uzklupa otram N. Jezdakovas vietniekam A. Undzēnam. Situāciju palīdz izprast salīdzinājums, ka VID vajadzēja trīs mēnešus un tam pašam T. Kravalim – gandrīz trīs nedēļas, lai 17. augustā ierosinātu disciplinārlietu pret bijušo VID Lielo nodokļu maksātāju pārvaldes direktoru Valdi Lubganu, kuru Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs bija pieķēris dokumentu viltošanā un 16. maijā aizvilcis līdz cietumam, no kurienes viņu izlaida žēlīgā tiesa. VID nācās ilgi domāt, ka vajadzētu gan vismaz publiski izrādīt interesi par 17 dokumentu viltošanu un situāciju VID, kur augsts ierēdnis uzskatīja par iespējamu tā rīkoties. Tieslietu ministrijai vajadzēja mazāk laika, lai sāktu disciplinārlietu pret tāpat pāri cietuma slieksnim pārdabūto bijušo Rīgas Zemgales priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāju Ziedoni Strazdu. Tādā, lūk, kompānijā nonācis A. Undzēns, kura darbošanās jau ilgāku laiku nav izpelnījusies nekādu publisku ievērību.
Disciplinārlietas izmeklēšana līdz šim ritēja tikpat neafišēti kā tās ierosināšana. Vismaz VID preses pārstāve Agnese Grīnberga bija pārsteigta par jautājumu, vai šāda lieta patiešām ir ierosināta. Pēc tam viņa rakstiski apstiprināja, ka «2012. gada 3. augustā ir ierosināta disciplinārlieta pret VID ģenerāldirektora vietnieku nodokļu jomā, Nodokļu pārvaldes direktoru A. Undzēnu par Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma 36. panta pirmajā daļā noteikto disciplinārpārkāpumu – amata pienākumu nepamatotu nepildīšanu».
Finanšu ministra Andra Vilka preses pārstāvis Aleksis Jarockis papildināja informāciju ar to, ka «jautājumi par VID darbinieku disciplināratbildību ir VID ģenerāldirektora kompetencē. Finanšu ministram var pārsūdzēt VID ģenerāldirektora piespriestos disciplinārsodus, taču nevienu pārsūdzību no VID vadošas amatpersonas ministrs nav saņēmis».
Ar publicitātes trūkumu A. Undzēns atšķiras no T. Kravaļa, kuru nav iespējams nepieminēt saistībā ar tiesas procesu, kurā apsūdzētais ir bijušais VID un Finanšu ministrijas darbinieks Vladimirs Vaškevičs. Tiesa notiek slēgtā režīmā, bet noprotams, ka V. Vaškevičs devis T. Kravalim kukuli un T. Kravalis izdevis kukuļdevēju KNAB. Varas iestādes dara visu iespējamo, lai publika neuzzinātu šīs kukuļošanas gaitu: kas pamatoja V. Vaškeviča pārliecību, ka T. Kravalis kukuļus ņem un arī no V. Vaškeviča ņems, un kāpēc T. Kravalis izlikās par kukuļņēmēju, nevis noraidīja noziedzīgo piedāvājumu.
Publikai jāiztiek ar valdības līmeņa pagodinājumu T. Kravalim, kuram šā gada 6. martā tika piešķirta muitas ģenerāļa dienesta pakāpe. Tas notika jau V. Vaškeviča tiesāšanas laikā. Finanšu ministrs A. Vilks tad izmantoja gadījumu, lai uzslavētu T. Kravaļa «personisko drosmi, atšķetinot V. Vaškeviča lietu».
T. Kravalis izmanto VID vadīšanas laiku patiešām intensīvi, jo ir paguvis izdomāt jaunu VID vadīšanas struktūru, piemēram, palielinot VID ģenerāldirektora vietnieku skaitu no diviem līdz četriem. «Notiek darbs, lai izveidotu pēc iespējas optimālāku un efektīvāku VID organizatorisko struktūru,» Neatkarīgajai apstiprināja A. Jarockis. Tas, savukārt, apstiprina Neatkarīgās 18. aprīļa publikāciju Sola palielināt ierēdņu skaitu. Solītājs bija Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.