Šokējošie dati par to, ka 67 procenti Latvijas iedzīvotāju uzskata tiesu sistēmu par korumpētu, ir emocionāls spriedums, uzskata tiesībsargājošās iestādēs strādājošie. Arī politologs, korupcijas risku pētnieks Valts Kalniņš atgādina, ka sabiedrībā priekšstats par korumpētu tiesu varu pastāv sen, jau kopš 90. gadiem.
Divas trešdaļas jeb 67 procenti Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzskata, ka tiesu sistēma Latvijā ir korumpēta – šādi dati iegūti pētījumu aģentūras TNS Latvia un telekompānijas LNT augustā veiktajā aptaujā.
Tiesnešu ētikas komisijas vadītājs Visvaldis Spurdzāns Neatkarīgajai stāsta, ka komisijā ir saņemtas sūdzības no procesa dalībniekiem un pretenzijas bijušas par spriedumiem un tiesnešu darbību. «Bet ka tiesneši ņemtu naudu, tāda informācija nav bijusi,» viņš apgalvo.
V. Kalniņš norāda, ka priekšstats par tiesu sistēmas korumpētību ir balstīts stabilā stereotipā, jo lielākai daļai cilvēku nav bijusi nekāda pieredze tiesās. To pašu saka arī atjaunotās Latvijas Republikas pirmais iekšlietu ministrs, zvērināts advokāts Aloizs Vaznis. Viņš papildus piesauc ekonomisko un sociālo sistēmu valstī, kas iedzīvotājus varētu pamudināt uz tik skarbu secinājumu izdarīšanu. Tomēr A. Vaznis aptaujas rezultātus skaidro ar emocijām, un tikai. Viņš šādus pārmetumus tiesu varai dēvē par nepamatotiem.
A. Vaznis pieļauj, ka neapmierinātība ar tiesnešu darbu var rasties civillietās. «Tajā ir divas puses – prasītājs un atbildētājs, un viena puse vienmēr zaudēs (ja nepanāk izlīgumu). Protams, zaudētājs ir neapmierināts un uzskata, ka lieta nepatiesi iztiesāta. Bet citādāk tur nevar būt!» Arī V. Spurdzāns nosauc šo pašu faktoru. Viņš piebilst, ka nav skaidrs, ko aptaujātie sapratuši ar korumpētību – vai kukuļu došanu tiesnešiem, citas nelikumības vai neapmierinošus spriedumus.
V. Spurdzāns piekrīt, ka sabiedrībai netiek pietiekami izskaidroti spriedumi, tur nu tiesnešiem vajadzētu mainīt līdzšinējo saziņas veidu ar Latvijas iedzīvotājiem. Neizpratne rada neapmierinātību, tāpēc A. Vaznis aicina pamatīgāk izskaidrot spriedumus krimināllietās. Cilvēki nereti nesaprot, kas īsti noticis, kāpēc kādu noziegušos personu attaisno. «Attaisno, jo nav pierādījumu. Tas pierāda, ka ir pareizi iztiesāts,» viņš saka.
«Par korupciju var runāt dažās epizodēs, kas neapliecina kopējo tendenci. Bet arī tās dažas epizodes ļauj nostiprināt esošos stereotipus,» vērtē V. Kalniņš. «Veida, kā radikāli un tūlīt atcelt stereotipus, nav. Bet lielās līnijās varētu mēģināt sabiedrībā pretrunīgi uztvertās vai lielu uzmanību piesaistījušās lietas pamatīgi, precīzi izskaidrot.» Lai vairotu tautas uzticēšanos tiesu varai, korupcijas risku pētnieks ierosina tiesnešiem izvairīties no tādu lēmumu pieņemšanas, ko viņiem gan no likumiskā, gan sabiedrības priekšstatu viedokļa pēc tam ir grūti aizstāvēt. Un vēl tiesnešiem vajadzētu mazāk uzņemties publiskā, kolektīvā advokāta lomu tiem kolēģiem, kuri izraisījuši pietiekami pamatotas aizdomas par korupcijas riskiem.