Pirmdien t.s. Lemberga prāvā pratināja unikālu cilvēku – ilggadējo SIA ManTess grāmatvedi Pēteri Stepiņu, kurš atcerējās ļoti maz, tomēr arī ar šo niecīgo mazumiņu tāpat spēja smagi iebelzt pa Ventspils mēram izvirzīto apsūdzību.
Par SIA ManTess galveno grāmatvedi P. Stepiņš strādājis no 1994. gada oktobra līdz 2011. gada augustam, tātad 17 gadus. Acīmredzot tikai cilvēks ar ļoti sliktu atmiņu var nostrādāt tik ilgus gadus tik nopietnā amatā nemitīgu pārmaiņu laikos (kapitāla pirmatnējā uzkrāšana, skandāli par G24 un citu valsts garantēto kredītu sadali, privatizācija, banku krīzes, nemitīga politiskās un ekonomiskās konjunktūras maiņa, nežēlīga konkurences cīņa u.tml.), turklāt tik riskantā biznesā kā naftas bizness.
Negaidīts liecinieks
SIA ManTess grāmatvedis P. Stepiņš uz tiesu tika aicināts negaidīti. Iepriekšējā tiesas sēdē zālē tika paziņots, ka nākamajā sēdē tiks izskatīti lūgumi, bet tad liecināt nāks bijušais VDK darbinieks, uzņēmējs Vladimirs Komogorcevs. Bet jau tās pašas dienas vakarā ārpus tiesas zāles lēmums tika mainīts un liecināt tika aicināts P. Stepiņš.
Ticama ir versija, ka pieredzējušā grāmatveža liecības ievajadzējās tāpēc, ka SIA ManTess nesen pieteica lūgumu, lai uzņēmējsabiedrībai tiktu atcelts cietušā statuss t.s. Lemberga prāvā. Šis SIA ManTess jauno īpašnieku un vadītāju lēmums balstīts uz neatkarīga revidenta ziņojumu, ka SIA ManTess 1994. gadā nebija apmaksājusi SIA Lat Transnafta kapitāla daļas, līdz ar to 1995. gada janvārī tās nemaz nepiederēja SIA ManTess un, loģiski, Aivars Lembergs tās nemaz nevarēja izspiest. Tāpēc, pēc pašreizējo SIA ManTess vadītāju domām, prokurora Jura Jurisa 2008. gada 7. janvāra (cita starpā, datumiem šajā lietā vienmēr ir jāpievērš īpaša uzmanība!) lēmums par cietušā statusa noteikšanu ir nepamatots.
Lai arī droši vien kāds gaidīja, ka iepriekšējā SIA ManTess īpašnieka Jūlija Krūmiņa ilggadējā grāmatveža liecības apgāzīs šos jauno īpašnieku secinājumus, drīzāk tie tika tikai nostiprināti.
Grāmatvedība kārtībā
P. Stepiņš tika iztaujāts par SIA ManTess grāmatvedību un lieliem darījumiem, bet atcerējās pavisam maz. Piemēram, viņš atcerējās, ka tad, kad viņš sāka strādāt, 1994. gada oktobrī, uzņēmumam brīvu līdzekļu nebija, respektīvi, naudas, ko investēt, piemēram, SIA Lat Transnafta kapitālā, nebija. P. Stepiņš atcerējās, ka divas reizes Valsts ieņēmumu dienests veicis kompleksās pārbaudes SIA ManTess un nekādu pārmetumu nav bijis – grāmatvedībā viss bijis atspoguļots pareizi. Bet šī liecība tikai nostiprina nesenajā jauno SIA ManTess īpašnieku veiktajā revīzijā konstatēto, ka 1994. gadā SIA ManTess nepiederēja SIA Lat Transnafta daļas. Kā jau Neatkarīgā rakstīja, piemēram, SIA ManTess 1994. gada pārskatā nav uzrādīts ieguldījums SIA Lat Transnafta kapitālā, kas tātad, atbilstīgi P. Stepiņa liecībām, atspoguļoja reālo situāciju.
Izspiež zaudējumus?
No uzdotajiem jautājumiem un lieciniekam uzrādītajiem dokumentiem varēja secināt vēl vairākas trakas lietas. Piemēram, SIA Lat Transnafta revidenti konstatējuši, ka šīs uzņēmējsabiedrības bilances vērtība 1994. gadā ir... 665 lati. Bet kā tad A. Lembergs dažas nedēļas vēlāk varēja izspiest no SIA ManTess kapitāla daļas 75 000 latu vērtībā, kā ir rakstīts apsūdzībā?
1995. gada jūnijā SIA Lat Transnafta dalībnieku sapulcē ticis lemts par to, ka uzņēmējsabiedrības līdzīpašniekiem jāsedz radušies zaudējumi 1,1 miljona latu apjomā. Bet tad jau iznāk, ka A. Lembergs ir izspiedis zaudējumus radošas kapitāla daļas, respektīvi, ar negatīvu, nevis pozitīvu vērtību.
SIA Lat Transnafta kapitāla daļas 1994. gadā nav apmaksājusi (citiem vārdiem – šīs daļas nav piederējušas) ne tikai SIA ManTess, bet arī vairāki citi dalībnieki, piemēram, kompānija SWH Riga Zurich, kas, pēc prokuroru domām, ir tas pats, kas miljonārs Ainārs Gulbis.
Tiešām fabricēts
Pavisam interesanti fakti atklājās par prokuroru un toreizējā SIA ManTess īpašnieka Jūlija Krūmiņa saspēli 2008. gada janvārī, t.i., laikā kad t.s. Lemberga krimināllieta ieguva pašreizējo formu un saturu. Jāatgādina, ka vispār šī lieta tiek izmeklēta kopš 1998. gada; 2006. un 2007. gadā apsūdzībās tika apgalvots, ka A. Lembergs četru uzņēmumu kapitāla daļas saņēmis kā kukuļus, bet tikai 2008. gada sākumā parādījās versija, ka šīs kapitāla daļas ir izspiestas.
Tiesas sēdē atklājās, ka 2008.gada 11. janvārī SIA ManTess grāmatvedis saņēmis prokurora pieprasījumu sniegt informāciju par darījumiem ar SIA Lat Transnafta. Savukārt atbildi uz šo pieprasījumu SIA ManTess uz Ģenerālprokuratūru nosūtījusi jau dienu iepriekš! Bet vēl dažas dienas agrāk – 7. janvārī – SIA ManTess piešķirts cietušā statuss. Tātad vispirms radījuši versiju un tikai tad sākuši tai piemeklēt dokumentus.
P. Stepiņš atzina, ka atbildi Ģenerālprokuratūrai gatavojis viņš un daudz laika tas nav prasījis – tik vien, cik 2004. gadā ieviestās datorprogrammas pārlūkošana. Nekādu grāmatvedības dokumentu par 1994.–1995. gada notikumiem, ko pievienot viņa sagatavotajai izziņai, nav bijis.
Interesanti, ka pats J. Krūmiņš savulaik liecināja, ka dokumentu ir bijis daudz un pirms iesniegšanas Ģenerālprokuratūrā tie pabijuši arī pie A. Gulbja, ar kuru kopā J. Krūmiņš rūpējies, lai A. Lembergs nekļūtu par premjeru. Tagad P. Stepiņš liecināja, ka nekādu dokumentu nav bijis, no kā var secināt, ka apsūdzība šajā epizodē radīta tikai uz A. Lemberga ienaidnieku 2008. gadā sniegto liecību pamata.