Pāris gadus ilgušajam konfliktam starp Aizsardzības ministriju un Mērsraga novadu pielikts punkts – valdība apņēmusies pašvaldībai samaksāt kompensāciju par Mērsraga vides piesārņošanu ar neglītu militāra rakstura būvi.
Jūras novērošanas sistēmu Latvijas piekrastē veido 13 novērošanas torņu. Vienpadsmit no tiem jau ir uzbūvēti un iedarbināti, taču bez atlikušajiem diviem tie nav saslēdzami vienotā sistēmā, kā to pieprasa NATO. Daudzas pašvaldības šos torņus savās teritorijās labprāt neredzētu. Tie sabojā piekrastes ainavu, iedzīvotāji baidās gan no starojuma, gan arī no kļūšanas par potenciālā ienaidnieka pirmo mērķi terorisma vai kara gadījumā. Tomēr ar pierunāšanu, kaunināšanu un draudiem Aizsardzības ministrijai izdevās panākt savu. Piekrastes ciemos izauga negribētie torņi. Ilgi spītējās Apšuciems, bet arī tur Gausajā jūdzē, vienīgajā autostāvvietā, mašīnām vietu tagad nāksies dalīt ar militāristu tehnoloģijām.
Viskategoriskāk pret tām iebilda Mērsraga pašvaldība. Teica nē līdz pat pēdējam brīdim un, kad valdība pieņēma aizmugurisku lēmumu par būvniecības akceptu, piedraudēja ar protesta akcijām. Galu galā Mērsrags izrādījies vienīgā pašvaldība, kas no šā NATO projekta spējusi izcīnīt jelkādu labumu saviem iedzīvotājiem. Ministru kabinets pagājušajā nedēļā lēma par naudas piešķiršanu Mērsraga pludmales labiekārtošanai. Pie bākas taps stāvlaukums mašīnām, tiks uzstādītas pārģērbšanās kabīnes un stacionārās tualetes. Vecais sakaru tornis tiks demontēts. Tā vietā mērsradznieki tiks pie putnu vai atpūtnieku novērošanas torņa, kas būs aprīkots ar vebkameru un rādīs pludmales aktualitātes arī internetā. Maksa par šiem labumiem ir Jūras tehniskās novērošanas punkts. Dabā tornis jau ir apskatāms. Aizsardzības ministrijas pārstāve Dace Ankipāne ziņo, ka tagad vēl veicami elektronikas instalācijas darbi.
Mērsraga mērs Lauris Karlsons nav aizmirsis, ka vēl pērn, pildot iedzīvotāju pilnvarojumu, strikti teica: «Pie bākas tā torņa nebūs.» Armijai piedāvāja vietu ostā un tiesības atjaunot pašvaldības stadionu. Aizsardzības ministrs Artis Pabriks no tām atteicās un emocionāli paziņoja: «Īstenojot valstij stratēģiski svarīgus projektus, ministrija nepakļausies šauru interešu grupu pārstāvju šantāžas mēģinājumiem.» Finālā abas puses piekāpušās, tornis būs pie bākas, bet arī kompensācija par vides piesārņošanu tiek samaksāta. Šo faktu droši var traktēt kā pašvaldības uzvaru. «Ja ar cilvēkiem runā, visu var sarunāt. Taču nedrīkst attiekties pret viņiem ar augstprātību,» spriež L. Karlsons. Atšķirībā no ministrijas – pašvaldību Mērsraga nākotne interesē ilgtermiņā. Tāpēc arī visas šīs cīņas.
Paredzams, ka pilnvērtīgi iedarbināt savu jūras novērošanas sistēmu Latvijas piekrastē NATO varēs oktobrī.
Jāpiebilst, ka Mērsrags ne pirmo reizi uzņēmās un izpildīja šķietami neiespējamu misiju. Mērsraga pagasta izstāšanās no Rojas novada sākotnēji tika vērtēta kā gandrīz neiespējama, tomēr iedzīvotājiem izdevās īstenot savu vēlmi, spītējot visdažādāko valsts institūciju iebildēm.
Prezentētajā Nacionālās attīstības plāna melnrakstā mazie novadi atzīti par neperspektīviem. Taču daudzas mazas pašvaldības līdzīgi kā Mērsrags darbojas veiksmīgi. Latvijas Pašvaldību savienības vecākais padomnieks Māris Pūķis kā citu piemēru min Mālpili, kas pārņēmusi no valsts arodskolas uzturēšanas funkciju un izglābusi to no likvidēšanas. Padomnieks secina: «Visu izšķir cilvēki. Arī vislielāko pašvaldību var nolaist uz grunti.