"Latvijas Televīzija (LTV) sabiedriskās televīzijas funkcijas pilda visai nosacīti – nesot sabiedriskā medija vārdu, LTV patiesībā nespēj piepildīt sabiedrības intereses un vajadzības, tā nespēj kvalitatīvi pildīt Eiropā definēto sabiedriskās televīzijas misiju – informēt un izglītot. Diemžēl arī Nacionālajai radio un televīzijas padomei (NRTP) kā uzraugošajai institūcijai nav izdevies šo misiju nosargāt. Tā vietā, lai informētu un izglītotu, LTV ir iesaistījusies cīņā par jau tā nelielo un pēdējā laikā bīstami sarukušo TV reklāmas tirgu," spriež TV3 ģenerāldirektore Baiba Zūzena.
Viņa uzskata, ka valstī ir izveidojusies absurda situācija – "LTV nespēj pilnvērtīgi pildīt sabiedriska medija funkciju, tajā pašā laikā mēģina ielauzties komerctelevīziju lauciņā – izklaidē. Holivudas filmas un seriāli, šauras sporta nišas – un te nav runa par olimpiādi vai nacionālo sporta komandu un dalībnieku sacensībām. Milzīgas summas no nodokļu maksātāju naudas tiek tērētas dārgas Holivudas produkcijas un privātu sporta klubu spēļu tiesību iegādei. Pat lielos Eiropas valstu tirgos šādas sporta translācijas ir tīrs komerctelevīziju lauciņš," norāda TV3 vadītāja.
Neatkarīgā jau rakstīja, ka šogad Finanšu ministrijas plānos ir piešķirt divu miljonu latu papildu dotāciju, kas faktiski būs kā injekcija sabiedrisko mediju darbības nodrošināšanai. Jau gada sākumā gan LTV, gan Latvijas Radio no valsts saņēma papildu 4,5 miljonu latu dotāciju.
B. Zūzena uzsver, ka no valsts šogad papildus piešķirtie līdzekļi LTV raidītāju parādu segšanai vēl vairāk kropļo televīziju tirgu. "Ja valstij rūp nacionālās televīzijas nozares saglabāšana, varbūt tai ir jāapsver segt arī komercmediju raidīšanas izmaksas? Komerctelevīzijas ar savu darbību ir pierādījušas, ka spēj pielāgoties dažādiem tirgus apstākļiem un izmantot dažādas tirgus piedāvātas iespējas," ir pārliecināta B. Zūzena.
Tam piekrīt arī Latvijas Neatkarīgās televīzijas (LNT) vadītājs un bijušais īpašnieks Andrejs Ēķis. Viņš uzskata, ka funkcijas, kuras patlaban pilda sabiedriskie mediji, bez lielām problēmām varētu uzņemties arī komerctelevīzijas. "Padomju laikā bija sabiedriskā TV, un tā tas viss nonāca arī līdz mūsu dienām. Taču tolaik vispār bija viena televīzija, jo vajadzēja vienu informatīvu orgānu, kas spēj cilvēkus informēt, piemēram, kara laikā vai par citiem notikumiem," norāda A. Ēķis.
Viņš rosina NRTP sludināt konkursus un maksāt privātajām TV, lai veidotu, piemēram, kultūras raidījumus un cita satura programmas, kas vajadzīgas sabiedrībai.