Valdības lēmums par papildu 20 miljonu latu piešķiršanu ceļu būves nozarei ir neliels, tomēr nepieciešams finansiāls ielāps, tajā pašā laikā stratēģiski vissvarīgākais ir atbalsts priekšlikumam pakāpeniski līdz 2020.gadam panākt, lai 80% no iekasētā degvielas akcīzes nodokļa tiktu novirzīti ceļiem.
Šādu viedokli biznesa portālam "Nozare.lv" pauda "Autokluba LAMB" prezidents Juris Zvirbulis.
Pēc viņa sacītā, patlaban "Valsts autoceļu fonda" rīcībā nonāk tikai 25% no iekasētā degvielas akcīzes un ikgadējā ekspluatācijas nodokļa, kas ir aptuveni 70 miljoni latu un ir trīs četras reizes mazāk nekā nepieciešams. "Atliek cerēt, ka līdzīgu izpratni izrādīs Saeima, kurai jāpieņem atbilstošas izmaiņas budžetā. Tik tiešām svarīgi, lai ceļu būves nozare varētu rēķināties ar noteiktu finansējumu ilgākā laika periodā, nevis tikai ar to, ko konkrētā brīdī varam un gribam atļauties," atzina Zvirbulis.
Viņš uzskata, ka valstij savā attīstībā vienmēr būs operatīvas vajadzības, tomēr to apmierināšana nedrīkst būt uz sabrūkošo ceļu rēķina. Esot zināms līdzekļu apjoms, kuru valsts saņem ik gadus no degvielas akcīzes nodokļa, tāpat šo apjomu ir iespējams prognozēt arī turpmākajiem gadiem. Tas dotu iespēju veikt kalkulācijas un izstrādāt objektīvus vidēja termiņa ceļu būves plānus, iegūstot pārliecību, ka iesāktos darbus būs iespējams turpināt un pabeigt, ka konkrētam ceļu infrastruktūras mezglam arī pēc gadiem pieciem būs iespējams attīstīt turpinājumu.
Tāpat Zvirbulis norādīja, ka valdībai jāmeklē iespējas ceļiem paredzētā akcīzes nodokļa apjoma palielināšanu veikt pēc iespējas ātrāk, kamēr Latvijā vēl ir ceļi, jo 2020.gads, kurā Satiksmes ministrija aicina sasniegt 80% apjomu no degvielas akcīzes ceļiem, var būt par vēlu.
"Lai veicinātu Latvijas ekonomisko konkurētspēju, ir arī jāsamazina Latvijas autovadītāju ikgadējie obligātie maksājumi, kuri ievērojami pārsniedz pārējo Baltijas valstu braucēju izdevumus, un labs sākums būtu ikgadējā ekspluatācijas nodokļa iekļaušana degvielas akcīzes nodoklī. Mūsu Baltijas kaimiņi šādu nodokli nepazīst. Tajā pašā laikā pastāvīgs un prognozējams finansējums iespējams ir pats būtiskākais priekšnoteikums labiem ceļiem, tomēr ne vienīgais, jo nedrīkst aizmirst par ceļu būves kvalitāti, uzraudzību un kontroli," uzsvēra Zvirbulis.