Mednieku uzmanības degpunktā pašlaik ir pīļu medības. To atklāšana, kas notiek augusta otrajā sestdienā, ir īpašs notikums lielai daļai mednieku.
Gan Valsts meža dienests (VMD), gan Valsts policija kā ik gadu pastiprināti sekoja līdzi sezonas atklāšanai – šogad nopietni pārkāpumi netika konstatēti.
Valsts policijas pārstāve Lita Juberte apliecina, ka arī šogad sezonas atklāšana pagājusi mierīgi. Lai gan pilnībā bez pārkāpumiem neiztiek – gadās, ka kādam nav vajadzīgo dokumentu vai tiek izmantots neatļauts ierocis, norāda VMD Medību daļas vadītājs Jānis Ozoliņš, piebilstot, ka tāpat dažam labam aizmirstas, ka šaujamais un alkohols nav savienojamas lietas. Tam sekots īpaši uzmanīgi, jo iereibis mednieks ir bīstams pārējiem. «Ja ko tādu atklājam, pārkāpējs tiek sodīts, turklāt viņam atsavina ieroci, bet, ja vēl šāds brašulis aizturēts automašīnā, kurā ir šaujamais, tad sods dubultā: tiek atņemtas autovadītāja tiesības un arī ierocis,» skaidro J. Ozoliņš.
Inspektori seko, lai dabas lieguma teritorijās netiktu lietota svina munīcija. «Tā ir starptautiska prasība, kas saistīta ar to, ka pīļu medībās izšauj visvairāk skrošu. Tās nogulsnējas ūdenskrātuvju dibenā, un, meklējot barību, tās norij putni un saindējas ne tikai tie, bet arī apkārtējā vide. Arī izmantojot dūņas mēslojuma gatavošanai, kaitīgā metāla klātbūtne rada nopietnas raizes. Ja analīzēs atklāta svina klātbūtne, tad mēslojumu izmantot nedrīkst. VMD pārstāvis min neatļautu šaujamo, piemēram, pusautomātisko ieroču, lietošanu, kuros var ielādēt vairāk nekā trīs patronas,. Tirdzniecībā tie ir, tāpēc nav problēmu, lai tos nopirktu.
J. Ozoliņš uzsver, ka ūdensputnu medības nenozīmē to, ka var šaut visus lidoņus. Ir saraksts ar tiem, pret ko ieroci nedrīkst pacelt. Ja kāds tomēr nošauj saudzējamo sugu un inspektors pieķer pārkāpēju – jāmaksā sods. Taisnošanās, ka no attāluma nevarēja saprast, kas tas par putnu, netiek pieņemta – medniekam jāpazīst sugas un jāšauj tikai tad, kad ir skaidrs, kas tas īsti ir.
Sezonas laikā – no 11. augusta līdz novembrim – nošauj apmēram 20 000 līdz 30 000 putnu (lielākoties tās ir mežapīles un lauči). Kad septembrī sākas arī zosu medības, šim skaitlim pievienojas apmēram 5000 šo putnu. Aktīvo mednieku (tie, kuri ik gadu iedādājas sezonas kartes un samaksā valsts nodevu) arī ir 20 000 līdz 25 000, tā ka viens mednieks sezonā nošauj vienu putnu. Puse mednieku gan uz pīlēm neejot, tāpēc skaitlis noteikti esot cits. Esot dzirdēts, ka tie ir 30 putni, bet bieži vien vienam medniekam tiekot tikai pāris pīļu sezonā.
«Daudziem pīļu medības patīk tāpēc, ka nav teritoriālā ierobežojuma, var arī šaut, cik tīk – neviens kolēģis nevīpsnās un nenosodīs, ka nopūdelēji,» medību popularitātes iemeslus skaidro J. Ozoliņš, norādot, ka nav arī medījuma ierobežojumu. Kādreizējais noteikums, ka ne vairāk kā piecas pīles, ir atcelts, jo grūti bijis šādu pārkāpumu konstatēt. Ūdensputnu skaits sarūk ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā – tas gan lielākoties saistīts ar ligzdošanas vietu samazināšanos. Iespējams, ka vēl lielāks to skaita kritums liks saīsināt medību sezonu (savulaik ūdensputnus šāva arī pavasarī, bet nu jau ilgāku laiku tas nav atļauts).
Bez pīlēm pašlaik mednieki var medīt arī daudzas citas sugas. Liegums ir uz aļņiem, lūšiem un zaķiem, tāpat arī zosīm. Pašlaik nedrīkst izmantot dzinējus, tāpēc aktīvā medību sezona vairākumam sākas oktobrī.