Cilvēkiem, kas palikuši bez pajumtes, bet ir ieinteresēti savu problēmu risināšanā, Rīgā varētu piedāvāt uzturēšanos īslaicīgās uzturēšanās mītnē. Šis būtu jauns pakalpojums, ko ierosina ieviest pašvaldības Labklājības departaments, izstrādājot citādu pašvaldības sniegto sociālo pakalpojumu saņemšanas un samaksas kārtību.
Īslaicīgās uzturēšanas mītne ļaus uz laiku palīdzēt grūtībās nonākušām personām vai ģimenēm, kas palikušas bez pajumtes. Tas būs starpposms, kurā ģimene vai cilvēks, kas ir motivēts uzlabot savu situāciju, īslaicīgi varēs apmesties pašvaldības nodrošinātā miteklī un kopā ar sociālo darbinieku vai citu speciālistu meklēt pastāvīgu dzīvesvietu, skaidro Labklājības departamenta iedzīvotāju informēšanas sektora vadītāja Lita Brice. Viņa piebilst, ka nereti krīzes centri ir pārpildīti, bet ģimenēm ar bērniem nav patīkami uzturēties patversmēs, kur pašlaik tās kritiskās situācijās nonāk. Īslaicīgās uzturēšanas mītni, visticamāk, veidos kādā pašvaldībai piederošā īpašumā, lai gan pagaidām par to vēl nav lemts.
Jaunie saistošie noteikumi par Rīgas pašvaldības sniegto sociālo pakalpojumu saņemšanas un samaksas kārtību vēl jāpieņem domē. Viens no iemesliem, kādēļ bija jāizstrādā jauni noteikumi, ir tas, ka radīti vairāki sociālie pakalpojumi, kurus nodrošinās pašvaldība. Piemēram, izveidota sociālā atbalsta un konsultatīvā programma audžuģimenēm, adoptētājiem un aizbildņiem, ieviests individuālā rehabilitācijas plāna izstrādes pakalpojums, kā arī individuālā sociālās rehabilitācijas programma bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, informē Labklājības departamentā.
Tiks ieviests arī pakalpojums, kas atvieglos ikdienu cilvēkiem, kuri kopj pilngadīgu invalīdu – personu ar smagiem garīga rakstura traucējumiem. Lai kopēji, kas visbiežāk ir tuvinieki, varētu atpūsties un uzkrāt spēkus, invalīdu uz laiku aprūpēs speciālisti pansionāta tipa iestādē. Jaunajos saistošajos noteikumos būs detalizētāk precizēti apgādnieku pienākumi, lai nepieļautu viņiem izvairīties no savu pienākumu veikšanas, kā arī noteikts, ka sociālo pakalpojumu dzīvesvietā var saņemt tikai tās personas, kas faktiski dzīvo Rīgā, nevis ir deklarējušas savu dzīvesvietu galvaspilsētā, bet regulāri uzturas citā pašvaldībā.
Pozitīva ziņa gaidāma mazturīgajiem – saistošajos noteikumos ierakstīts, ka viņiem primārās medicīnas aprūpes pakalpojumus sniegs, galvenokārt vērtējot vajadzību pēc aprūpes, nevis materiālo stāvokli.