Kāzas kļūst dārgākas

Rīgas Kristus karaļa Romas katoļu baznīcā Indra (nu jau Eizentāle) sestdien teica jāvārdu savam līgavainim Kasparam Eizentālam. Lai gan Indra un Kaspars šim svarīgajam notikumam sāka gatavoties jau agrā pavasarī, vissaspringtākās bijušas pēdējās dienas pirms kāzām, jo vajadzējis paspēt izdarīt vēl simtiem sīkumu, turklāt īsi pirms laulību dienas vairāki pakalpojumu sniedzēji pievīluši. Tas, ka kāzas izdevās tik skaistas, lielā mērā bijis draugu nopelns, Neatkarīgajai atzina līgava. «Kāzu diena ir īpaša, ne tikai mums – jaunajam pārim, bet arī vecākiem, radiem un draugiem, un mums gribējās, lai šajā dienā būtu īpaša svētku izjūta. Diemžēl ne visi, kas strādā kāzu biznesā, to saprot. Daudziem šķiet, ka kāzas nav nekas vairāk kā parasta ballīte. Taču īstenībā katram cilvēkam šāda diena ir tikai viena mūžā. Vismaz tā vajadzētu būt,» sacīja Indra © F64 Photo Agency

Lai gan kāzas vairs nav tik pompozas kā treknajos gados, precēties gribētājiem jārēķinās, ka kāzu sarīkošana kļuvusi dārgāka.

Valsts nodeva par laulības reģistrēšanu, kas ir 5 lati, nav mainījusies gadiem, savukārt citas kāzu izmaksas gan. Piemēram, pasūtot kāzu torti, jārēķinās, ka šogad tā ir vidēji par trešdaļu dārgāka nekā pirms sešiem gadiem. Savukārt fotogrāfa pakalpojumi 2006. gadā rīkotās kāzās maksāja vidēji 150 latus, šogad – 250 latus, liecina Neatkarīgās pētījums.

Ņem kredītus

Sporta veterāns Daumants Znatnajs, kas šogad ar sievu Viju svin zelta kāzas, Neatkarīgajai atzinās, ka arī 1962. gadā kāzu sarīkošana nav bijusi lēta. Viņš tikko bija sācis strādāt, bet Vija vēl studējusi. Kāzas sarīkot palīdzējuši vecāki, kleitu līgavai šuvusi radiniece, savukārt pašam uzvalks bijis jau iegādāts iepriekš. Precīzas izmaksas D. Znatnajs tagad, protams, vairs neatceras. Prātā palicis vien tas, ka dārgākais bijis sarūpēt automašīnu, kas vizinātu jauno pāri, un autobusu, kas aizvestu kāzu viesus uz svinību vietu Tukuma rajonā.

50 gadu laikā kāzu finansēšanas tradīcijās nekas daudz nav mainījies. Gan šogad, gan arī 2006. gadā lielākā daļa jauno pāru bez vecāku finansiāla atbalsta tās nevarētu sarīkot tādas, kādas bija iecerējuši. Nepieciešamības gadījumā tika izmantots kredīts.

Pirms 50 gadiem bankā kredītu kāzu rīkošanai nevarēja dabūt, bet 2006. gadā šādas iespējas bija neierobežotas. 2006. gadā kāzas uz krīta sarīkoja 8 procenti no Neatkarīgās aptaujātajiem pāriem. Šādi rīkojās arī Anna un Jānis (vārdi mainīti). Diemžēl pēc skaistajām kāzām nācās saskarties ar realitāti – krīzē Jānis zaudēja darbu, un viņam nācās doties pelņā uz Angliju, lai segtu kāzu izdevumus. Kredīts neesot dzēsts līdz šim brīdim, un vīrs joprojām strādājot Londonā, Neatkarīgajai atzinās Anna. Tagad viņa ir pārliecināta, ka vajadzēja rīkot tik lielas kāzas, cik atļāva pašu budžets. Šādi šogad rīkojās apmēram 30% no aptaujātiem pāriem.

Kāzu mode mainās

Kāzu bizness Latvijā savu uzplaukumu piedzīvoja 2006. un 2007. gadā – toreiz gredzenus mija aptuveni 15 000 pāru, no kuriem lielākā daļa neaprobežojās tikai ar laulību ceremoniju vien. Pērn laulību reģistrēja 10 760 pāri, un, kā Neatkarīgajai stāstīja kāzu viesi, kuriem pēdējo gadu laikā bija bijusi iespēja būt vairākās laulību reģistrācijās, – kāzas vairs neesot tik pompozas kā treknajos gados.

Aptaujājot 2006. gadā un šogad laulājušos pārus, Neatkarīgā secināja, ka šogad kāzās lūdz mazāk viesu nekā iepriekš, retāk par svinību vietu tiek izvēlēta pils vai muiža, arī īrēts limuzīns vairs nav norma. Savukārt fotografēšanās fotosalonā pamazām izzūd no kāzu scenārija. 2006. gadā uz fotosalonu devās 29% no aptaujātajiem pāriem, šogad šādi rīkojās tikai daži pāri. Tajā pašā laikā pieprasītāki kļuvuši profesionāli fotogrāfi. Šogad gandrīz puse no visiem jaunlaulātajiem vēlējās, lai šo dienu iemūžina tieši šāds fotogrāfs un lai tiktu sarīkota fotosesija dabā.

Pirms sešiem gadiem apmēram 80% pāru pirmo deju «vienkārši mīļi pašļūkāja», savukārt šogad katrs piektais pāris bija devies uz deju kursiem, lai apgūtu dejotprasmi. Daļa pat pārsteidza kāzu viesus ar speciāli šim notikumam par godu iestudētu deju, tajā skaitā salsas vai rumbas ritmos.

Arī līgavas savu sapņu kleitu vairs nemeklē kāzu salonos vien. Biežāk nekā iepriekš tās uztic to darināt šuvējai, uzklausot arī dizainera padomu vai arī pasūta internetā. Arī Indra kleitu nopirka ar globālā tīmekļa palīdzību. Tajā pašā laikā viņa spēja atrast laiku, lai uzšūtu kleitu savai draudzenei, kura savukārt daudz palīdzēja kāzu organizēšanā.

Ar ārvalstniekiem precas mazāk

Lai gan Lonely Planet žurnālists Brendons Presers Latvijā saskatīja kāzu tūrisma attīstības iespējas, līdz šim šo iespēju ir izmantojuši visai maz ārzemnieku. Likumdošana gan ir paredzējusi šādu iespēju un noteikusi, kādos gadījumos to iespējams izdarīt, proti, ja ārzemnieks laulības noslēgšanas brīdī Latvijā uzturas likumīgi, viņš var noslēgt laulību ar citu ārzemnieku, kuram ir derīga pastāvīgās uzturēšanās atļauja. Taču ne Centrālās statistikas pārvaldes, ne Tieslietu ministrijas rīcībā nav informācijas, cik ārvalstnieku pāru Latvijā ir mijuši gredzenus. Tai pašā laikā tie Latvijas pilsoņi, kuri strādā ārzemēs, kāzas lielākoties vēlas nosvinēt tieši Latvijā. Tomēr piecpadsmit gadu laikā Latvijas pilsoņu vēlme apprecēties ar ārvalstniekiem ir samazinājusies. Pirms 14 gadiem ar ārzemniekiem precējās katra sestā līgava (Latvijas pilsone), pērn – 14,8 procenti. 1998. gadā katrs piektais līgavainis (Latvijas pilsonis) par sievu apņēma ārzemnieci, pērn tādi bija vairs tikai 8,5 procenti.

***

viedoklis

Ieva OšaKļaviņa, precējās 2010. gadā:

– Lai gan kāzu rīkošanā izvēlējāmies ekonomiskāko variantu – bez pils un īrēta limuzīna, mums bija ļoti skaistas un neaizmirstamas kāzas. Ne mirkli arī nenožēloju, ka fotosalona vietā priekšroku devām profesionāliem fotogrāfiem. Mums ir fantastikas bildes, kas tapa fotosesijā dabā – gan pie Kongresu nama, jo tā ir vieta, kurā mēs ar vīru viens otru ieraudzījām pirmo reizi, gan arī pļavā pie maizes ceptuves Lāči, kuru bijām izvēlējušies kā svinību vietu. Fotografēja arī mana draudzene Signe, kuras uzņemtā fotogrāfija palielinātā veidā mājās ir pielikta pie sienas un mums joprojām atgādina kāzu dienas noskaņu. Kleitu – tieši tādu, kādu biju iecerējusi, uzšuva pazīstama šuvēja Silvija, ar kuru kopā savulaik bijām dejojušas.

Nesen izlasīju kāzu aģentūru aplēses par kāzu tēriņiem, proti, ja summa esot mazāka nekā 5000 lati, tad viņiem jāiespringst, lai kāzas novadītu godam. Neatceros, cik īsti izmaksāja mūsu kāzas, bet noteikti krietni mazāk par minēto summu, taču tāpēc tās nebija mazāk jautras. Kredītu bankā neņēmām, iztikām ar pašu sakrāto. Ja kāzas būtu taisījuši šogad, pieļauju, ka tās mums būtu izmaksājušas dārgāk, jo pārtikai, degvielai un daudz kam citam cenas ir kāpušas.