Savas darbības pēdējā gadā vienvagona dīzeļvilciens 100 kilometru tālo ceļu no Rīgas uz Ērgļiem brauca četras stundas. Tagad vilciena nav, sliežu nav. Palicis vien uzbērums, kas pieder valstij, bet trūkst stratēģiska plāna, ko ar to darīt tālāk.
Toties vietējie iedzīvotāji un tūristi šai taisnajai strīpai Latvijas kartē ir atraduši alternatīvu izmantojumu. Vietējie to izmanto nokļūšanai kaimiņmiestā vai labākās sēņu vietās. Arī pa kādam bleķa gabalam un stieplei vēl var atrast, ko stiept nodošanai lūžņos. Motociklisti un autovadītāji te pārbauda savu spēkratu varēšanu uz ekstrēmāka ceļa seguma. Savukārt velosipēdisti – pašu izturību. Vēl pirms pāris gadiem šis bija ļoti grūts maršruts. Pēc sliežu noņemšanas un gulšņu izrakšanas uzbērums bija kā uzarts. Velosipēda riteņi stiga grantī. Bet tagad, kā pārliecinājās Neatkarīgā, uzbērums nomierinājies pēc smagās operācijas, iebrauktās sliedes ļauj pārvietoties bez asu sajūtu piešprices, bet ceļojumu pavadošā ainava joprojām ir acij nepierasta. Jo īpaši to bagātina staciju ēkas. Cita izpostīta un pamesta, kā, piemēram, Cekule. Cita sakopta un apdzīvota – kā Sidgundā. Cilvēki dzīvo vairākās – vēl no padomju laikiem. Dažs pielāgojis uzbērumu savām ikdienas vajadzībām. Te pat ir iekopts futbola laukums. Ideāla, stingra pamatne, pa virsu uzvesta melnzeme un zāle uzsēta. Neviena kurmju rakuma. Protams, šī būve ir nelegāla, tāpat kā jebkādas citas aktivitātes uz uzbēruma.
Uzņēmuma Latvijas dzelzceļš Īpašumu reģistrācijas daļas vadītājs Aivars Deksnis stāsta, ka uzbērums pieder valstij. Zemesgrāmatā īpašums gan nav reģistrēts, jo nākotnes plāni miglā tīti. Teorētiski šo līniju nākotnē atkal varētu izmantot, ja tiks īstenots austrumu virziena attīstības projekts. Cita iespēja ir autoceļa taisīšana.
Par to, izrādās, prātojuši arī vietējie. Kad sākta tagadējā Ērgļu autoceļa rekonstrukcija, daudzi brīnījās, kāpēc jāmokās ar zemju atpirkšanu ceļa taisnošanas nolūkos, ja līdzās ir ideāli taisna vīle. Tikai noblietēt un uzliet asfaltu. Andis stāsta, ka remonta laikā paši ceļinieki mašīnas sūtījuši braukt pa uzbērumu. Bija to pat piegreiderējuši.
Uzbērums atrodas Satiksmes ministrijas valdījumā. Preses dienests skaidro, ka formāli dzelzceļa līnija nav slēgta. Tai pat joprojām ir dzelzceļa līnijas statuss, bet uzbērumam – dzelzceļa infrastruktūras statuss. Tādi tie saglabāsies līdz brīdim, kad valdība pieņems lēmumu par šo statusu atcelšanu. Teorētiski – ja būtu tāda pašvaldību interese, tad sliežu ceļu virsbūve var tikt atjaunota.
Bet pagaidām ministrijas centrālā vēsts ir: «Patlaban dzelzceļa līnijā Rīga–Ērgļi joprojām tiek ekspluatēts posms Rīga–Saurieši, kurā notiek darbības ar kravām. Tā kā notika metāla un gulšņu zagšana, tad no Sauriešiem līdz Ērgļiem dzelzceļa sliedes tika noņemtas. (..) Ņemot vērā, ka minētajā posmā nav pieprasījuma nedz pēc pasažieru, nedz arī pēc kravu pārvadājumiem, pagaidām jaunas darbības šajā posmā nav plānotas.»
Valdības kavēšanās ar kādu konstruktīvāku lēmumu pieņemšanu ir saprotama.
A. Deksnis secina: «No zemes ir viegli atteikties, bet atpirkt atpakaļ – dārgi.»
Stacijas ar visiem to iedzīvotājiem – pārsvarā bijušajiem dzelzceļniekiem – gan joprojām atrodas Latvijas dzelzceļa pārziņā, un esot doma tās piedāvāt pārņemt pašvaldībām vai pārdot.
Pagaidām gan nekādas sarunas nav notikušas. Ērgļu novada mērs Guntars Velcis spriež, ka nevienam jau tas uzbērums netraucē, taču konceptuāla risinājuma nav: «Izskatās, ka dzelzceļš taupa to X stundai.» Bet arī no trases ceļā esošajām pašvaldībām nekādi revolucionāri priekšlikumi nav dzirdēti. Tādējādi šīs dzelzceļa līnijas nāve ir likumsakarīga. «Tādai infrastruktūrai ir nepieciešama liela nauda un daudz cilvēku, kas to lieto. Mums te nav ne viena, ne otra,» secina G. Velcis. Pēdējā gadā vilciens vilkās jau tik lēni, ka tautas iemānīšanai motrisas vagonā būtu nepieciešamas dejas, koncerti un restorānvagons. 2007. gada 3. oktobrī uz Cekules pārbrauktuves vilciens sadūrās ar kravas mašīnu, un divas dienas vēlāk līnija tika slēgta. Formāli tāpēc, ka nebija naudas motrisas remontam.
***
Dzelzceļa līnija Rīga–Ērgļi
Dzelzceļa būve sākta 1930. gadā
Līnijas kopējais garums 98 km
Pirmais vilciens Ērgļos ienāca 1937. gada 10. decembrī
Astoņdesmitajos gados Ērgļu maršruts bija sevišķi iecienīts slēpotāju vidū
Līnijas apsīkums sākās pēc neatkarības atgūšanas. Pamazām tika demontēti papildu sliežu ceļi, noņemts aprīkojums. Vilcieniem stacijās vairs nebija, kur samainīties
2009. gadā notika galvenās dzelzceļa līnijas demontēšana
