Londonas medaļas valstij izmaksāja 100 tūkstošus

© Romāns Kokšarovs

Kaut arī dažiem joprojām šķiet, ka Latvijas sportisti Londonas olimpiskajās spēlēs tomēr nav realizējuši uz tiem liktās cerības pilnībā, tomēr mums ir, par ko lepoties. Bronzas medaļa pludmales volejbolā un otra pēc kārtas zelta medaļa BMX riteņbraukšanā iegūtas, neraugoties uz samērā mazo valsts atbalstu šiem sportistiem.

Nozares speciālisti pat bilst, ka par tādu naudu viņi ar sportu nenodarbotos.

Par valsts labāko sportistu treniņiem, sacensībām, metodiskajam un medicīniskajam atbalstam nepieciešamajiem līdzekļiem Latvijā rūpējas Latvijas Olimpiskā vienība (LOV), kas līdzekļus sportistiem sadala atbilstoši to uzrādītajiem rezultātiem. Sarunā ar Neatkarīgo LOV valdes priekšsēdētājs Andris Kalniņš neslēpa olimpisko spēļu starplaikā labākajiem sportistiem mācību treniņu darba pabalstos izmaksātās summas, taču viņš uzskata, ka par šādiem grašiem startēt lielajā sportā nav vērts un mūsu sportisti ir slavējami kaut vai tikai patriotisma dēļ. Tiesa, ierindas iedzīvotājam, kas algā saņem dažus simtus latu, var likties, ka arī šīs summas ir astronomiskas, taču sportisti atgādina, ka nauda nepieciešama ne tikai sadzīves vajadzībām, bet arī sporta inventāram, treniņnometnēm un sporta medicīnas pakalpojumiem, un tas viss prasa naudu.

Tā divkārtējais olimpiskais čempions BMX riteņbraukšanā Māris Štrombergs aizvadītajos četros gados no LOV pabalstā saņēmis mazliet vairāk par 50 tūkstošiem latu jeb 12 791 latu gadā. No Uļas fonda, kas rūpējas par sporta veterānu un labāko sportistu atbalstu, viņš saņem vēl 1000 latu mēnesī. Jautāti, vai 50 tūkstoši ir liela summa šāda kaluma sportistam, BMX veterāni atsaka, ka tas ir nieks, salīdzinot ar Latvijas vārda nešanu pasaulē un stimulu bērniem pievērsties sportam, aizmirstot par ielas izklaidēm, kas nereti beidzas ar regulāru policijas iecirkņa apmeklējumu.

Arī bronzas medaļu izcīnījušie Jānis Šmēdiņš un Mārtiņš Pļaviņš ik gadu no LOV saņem 12 591 lata lielu pabalstu, bet no Uļas fonda aptuveni 650 latu mēnesī.

Tātad elementārā matemātika ļauj izrēķināt, ka Latvijai aizvadītajos četros gados par divām olimpiskajām medaļām bija jāiegulda vien 101 528 lati, neskaitot Uļas fonda sniegtos līdzekļus.

LOV un Uļas fonda finansējums tiek ne tikai olimpiskajiem čempioniem. Ikgadējais pabalsts tiek arī Inetai Radevičai, kas savus līdzjutējus Londonā iepriecināja ar ceturto vietu tāllēkšanā – līdz bronzas medaļai un garantētai ovāciju pilnai sagaidīšanai Rīgas lidostā sportistei nepietika vien centimetra. Sportistes ģimenē 2009. gadā pieteicās mazulis, kas liedza aktīvi piedalīties sacensībās, tāpēc viņas saņemtais pabalsts aizvadītajos četros gados ir mazāks nekā pārējiem topa sportistiem – 30 282 lati.

Netiek aizmirsti arī senāki olimpiskie čempioni. Tā šķēpmetējs Vadims Vasiļevskis, kas 2004. gadā Atēnās šķēpmešanā izcīnīja sudraba medaļu, šogad pabalstā saņems 12 291 latu, jaunā šķēpmetēja Madara Palameika 9891 latu. Arī šie sportisti no Uļas fonda ik mēnesi saņemot aptuveni 650 latu.

Katrā gadījumā A. Kalniņš būtu priecīgs, ja labākajiem valsts sportistiem varētu palielināt pabalsta summas, taču, lūkojoties nākotnē, viņš par šādu iespēju ir skeptisks, jo cerības nākamgad tikt pie lielāka budžeta pielīdzināmas nullei, bet kontaktu ar Izglītības ministrijas Sporta un jaunatnes departamenta vadītāju Ulriku Auniņu joprojām nav izdevies nodibināt.

Latvijā

Taksometru pakalpojumu pieejamība dažādām sabiedrības grupām un invaliditātes veidiem var būt atšķirīga, tomēr transportlīdzekļu pielāgošanā jāveic ievērojami uzlabojumi, jāizglīto vadītāji un jāveicina empātija, reizē neaizmirstot par drošas braukšanas kultūru, lai taksometru pakalpojumus pilnvērtīgi varētu izmantot arī pasažieri ar invaliditāti un vecāki ar maziem bērniem, uzskata Tiesībsarga birojs.

Svarīgākais