Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisijas "abortu jautājuma" darba grupa šodien konceptuāli atbalstīja priekšlikumu skolās ieviest ģimenes-veselības mācību, kurā runātu gan par reproduktīvās veselības jautājumiem, gan veicinātu izpratni par ģimeniskām vērtībām.
Šīs priekšlikums gan izraisīja asas diskusijas, jo vairāki darba grupas dalībnieki aicināja sākotnēji definēt, ko tieši ietver jēdziens "ģimene". Tomēr apakškomisijas vadītājs Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK) aicināja atbalstīt priekšlikumu par ģimenes-veselības mācību, un visas diskusijas turpināt kopsēdē ar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju.
Savukārt vairāku organizāciju pārstāvji vērsa uzmanību uz to, ka nevar atbalstīt to, kam nav noteiktas robežas. Resursu centra sievietēm "Marta" pārstāvji akcentēja, ka veselības mācība skolās ir atbalstāma, iespējams, arī ģimenes mācība, ja tiek precizēts, kas tieši ir "ģimene" atbilstoši sociāli ekonomiskajai situācijai Latvijā un Eiropas tiesību aktiem. Arī citi darba grupas dalībnieki, kas balsoja pret priekšlikumu par ģimenes-veselības mācību, piekrita centra "Marta" paustajai nostājai.
Parādnieks, kas arī iesniedza priekšlikumu par ģimenes-veselības mācību, skaidroja, ka tā būtu kompleksa mācība, un ir nepieciešams veicināt ģimenisko un tikumisko vērtību apguvi. Viņš arī nepiekrita, ka būtu jārunā tikai par veselības mācību, jo tas esot plašāks jautājums. Tikmēr Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre Liene Cipule (VL-TB/LNNK) uzsvēra, ka veselības mācības ietvars nav tikai reproduktīvā veselība, bet arī psiholoģiskās problēmas un morāli ētiskie aspekti.
Atbalstot šo priekšlikumu, darba grupa vienojās, ka par veidiem, kā šo priekšmetu ieviest, tiks organizēta kopsēde ar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju.
Tāpat šodien izskatīts Parādnieka priekšlikums par to, lai aizliegtu ginekologiem pašiem piedāvāt mākslīgu grūtniecības pārtraukšanu, ja tam nav kādu īpašu medicīnisku indikāciju. Savukārt ārsti ginekologi, kas piedalījās darba grupas sēdē sacīja, ka ginekologi nekad nepiedāvā uzreiz veikt abortu, ja tam nav indikāciju. Tad apakškomisijas vadītājs aicināja izstrādāt vadlīnijas, informēt ginekologus par labas prakses piemēriem šo jautājumu risināšanai.
Kopumā darba grupai bija iesniegti 32 priekšlikumi, taču sēdē izskatīja tikai divus, jo tie izraisīja plašas diskusijas. Turklāt sēdes gaitā tika risināti arī vairāki organizatoriskie jautājumi, piemēram, priekšlikumu sarakstā nebija norādīts to iesniedzējs, savukārt darba grupas dalībnieki aicināja informēt par to, kas tieši iesniedzis katru priekšlikumu.
Balsojot par pirmo priekšlikumu, balsoja gandrīz visi klātesošie, arī tie, kas neesot reģistrēti darba grupā. Tāpēc Parādnieks pārbaudīja, kuri no cilvēkiem, kas piedalījās sēdē, reģistrēti darba grupā, un tad balsošana notika atkārtoti. Tomēr arī šīs process izraisīja domstarpības, jo vairāki dalībnieki teica, ka nebija skaidras kārtības, kā reģistrēties dalībai darba grupā.