Operas veiksmīgākie iestudējumi vienā vakarā nopelna ap 19 000 latu

Latvijas Nacionālās operas (LNO) pēdējie veiksmīgākie divi jauniestudējumi ir Gaetāno Doniceti opera "Lucia di Lammermoor" un Ludviga Minkusa austrumnieciskais balets "Bajadēra".

Kā šodien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja LNO direktors Andrejs Žagars, operā ilgi nav bijis, ka iepriekšpārdošanā tiek izpirkta visas zāle, kā tas ir ar operas "Lucia di Lammermoor" izrādēm. Vidēji vienā vakarā tiek nopelnīti no 15 000 līdz 19 000 latu.

LNO nodarbojas gan ar jaunradi, gan ar žanra pārstāvniecību, nodrošinot to, ka tiek iestudēti gan latviešu komponistu darbi, gan visa laika komponistu darbi, kā arī laikmetīgais balets.

Žagars minēja, ka LNO visu laiku strādā pie latviešu mūzikas popularizēšanas. Katru gadu operā tiek iestudēts latviešu komponista darbs, taču nav noslēpums, ka tie ne vienmēr ir apmeklētākie iestudējumi. Tā, piemēram, LNO jauno sezonu sāks ar Andra Dzenīša operu "Dauka", kam turpmāk sekos Ērika Ešenvalda "Iemūrētie", Kristapa Pētersona "Šahs" un Artura Maskata "Valentīna".

LNO turpinās veidot arī laikmetīgā baleta iestudējumus, lai arī ciparu valodā tās nekļūst par ejošākajām izrādēm, piebilda Žagars.

Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende (VL-TB/LNNK) atzinīgi novērtēja to, ka LNO turpmākajos gados skatītājiem plāno piedāvāt četrus latviešu autoru oriģināldarbus, paužot pārliecību, ka publikai šie darbi patiks.

Jau ziņots, ka valdība jūlijā atbalstīja Kultūras ministrijas un LNO lūgumu piešķirt šogad operas darbībai papildus 650 000 latu.

Valsts budžeta grozījumos LNO tiks paredzēti 650 000 latu, bet nākamgad operas budžetu palielinās par vēl 1,2 miljoniem latu.

Operas vadītājs informēja, ka LNO darbība turpmākajos trīs gados būs saistīta ar vairākiem svarīgiem notikumiem, piemēram, Riharda Vāgnera jubilejas gadu, kas būs 2013.gadā, 2014.gadā būs pasākumi, kas saistīti ar Rīgu kā Eiropas kultūras galvaspilsētu, bet 2015.gadā - ar Latviju kā Eiropadomes prezidējošo valsti.

Latvijā

Baltijas jūrā atklāti neparasti un, droši varam teikt, unikāli veidojumi. Teju desmit metrus augstos māla un akmens veidojumus Hidroekoloģijas institūta pētnieki atrada netīši, vēsta TV3 raidījums "900 sekundes".

Svarīgākais