Kaut arī šīs vasaras olimpiskās spēles kopš 1992. gada Latvijai bijušas vienas no medaļām skopākajām, taču abas godam izcīnītās medaļas valsts iedzīvotājos radījušas sen nepiedzīvotu pozitīvu emociju un vienotības sajūtas uzplaiksnījumu.
Daudzi jau gaidīja valmierieša un pirmā olimpiskā čempiona BMX riteņbraukšanā Māra Štromberga atkārtoto triumfu, taču pirmajos braucienos viņa sniegums bažas par veiksmīgu startu radīja nevienā vien sporta līdzjutējā.
Vienīgais čempions
Valmierietis un velosporta entuziasts Jānis Siliņš, kas Valmierā aizvadītā gadsimta 80. gados lika pamatus BMX sportam Latvijā, pēc olimpiskajām spēlēm Neatkarīgajai atzina, ka nezinātājs patiešām varētu domāt, ka M. Štrombergu sākotnēji vajājušas neveiksmes, taču viņš uzskata, ka sportistam apzināti vai nejauši sacīkstes tomēr izdevies aizvadīt ļoti taktiski. «Var jau būt, ka tās bija neveiksmes, bet tas ārkārtīgi labi nostrādāja, jo fināla braucienā saņemoties viņš savus pretiniekus sagrāva garīgi,» saka J. Siliņš, kas olimpiskās spēles apzināti vērojis televizora ekrānā, jo šādi daudz labāk varot redzēt un izanalizēt trasē notiekošo.
Arī valsts novērtējusi divkāršā un šobrīd vienīgā olimpiskā čempiona BMX riteņbraukšanā izcilos sasniegumus un atzinusi, ka M. Štrombergam par tiem pienākas 100 tūkstošu latu liela prēmija.
Sagaida mājinieki
Savukārt riteņbraucēja dzimtajā pilsētā par godu viņa panākumiem šodien organizēta īpaša sagaidīšana un pilsētas pašvaldība aicina iedzīvotājus pie saviem namiem izkārt valsts karogus, bet pēc svinīgās sportista un viņa komandas sagaidīšanas vienā no pilsētas klubiem notiks sportistiem veltīta ballīte.
Neraugoties uz sajūsmu par Latvijas nu jau neapstrīdamo pasaules dominanci BMX riteņbraukšanā, vēl lielāku prieku sagādāja mūsu jaunie pludmales volejbolisti Jānis Šmēdiņš un Mārtiņš Pļaviņš, kas patiešām sīvā cīņā ar holandiešiem ar zobiem no to pieredzējušajām ķetnām izplēsa bronzas medaļu.
J. Šmēdiņa mamma Daiga Šmēdiņa ar asarām acīs Neatkarīgajai atzina, ka, pavadot dēlu uz Londonu, ne viņai, ne viņas vīram nav bijušas patiesas cerības, ka dēls pārbrauks mājās ar olimpisko medaļu kaklā. «Objektīvi vērtējot, tādas īstas cerības mums nebija. Bijām priecīgi jau par sasniegto devīto vietu, bet, kad nonāca līdz ceturtajai, tad jau sāka šķist, ka labāka būtu bijusi tā piektā, nevis daudzsološā un riskantākā ceturtā,» stāstīja D. Šmēdiņa, kas pirmo reizi mūžā tik aizrautīgi skatījusies olimpiskās sporta spēles.
Viņu līdz sirds dziļumiem aizkustinājuši arī kuldīdznieki, kas, noskatījušies medaļu nesušo spēli, ar karogiem rokās devušies pie J. Šmēdiņa mājas un apsveikuši sportista vecākus.
Šodien, atgriežoties Kuldīgā, sportistu svinīgā procesijā Rātslaukumā sagaidīs pilsētas domes pārstāvji ar sarūpēto 4000 latu lielo prēmiju un citi apsveicēji. Bet mājās viņu sagaidīs omītes pašceptie pīrāgi, kā arī mammas un tēta sirsnīgie apsveikumi.
Aizmirsts netiks arī J. Šmēdiņa komandas biedrs, rīdzinieks Mārtiņš Pļaviņš, kuram identisku prēmiju piešķirs Rīgas pašvaldība, kas Rīgas svētku ietvaros 19. augustā suminās veiksmīgos sportistus un viņu treneri Aigaru Birzuli.
Savukārt valsts abiem pludmales volejbolistiem varētu piešķirt līdz pat 27 tūkstošiem latu katram.
Šodien par godu Latvijas olimpiešiem pie visām Rīgas pašvaldības iestāžu un uzņēmumu ēkām tiks izkārti valsts karogi. Karogi plīvos arī pie 4500 dzīvojamām mājām, kuras apsaimnieko pašvaldības uzņēmums Rīgas namu pārvaldnieks. Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs aicina visus rīdziniekus, kā arī Rīgas uzņēmumus un iestādes pirmdien, 13. augustā, pie ēkām izkārt karogus par godu Latvijas olimpiskās komandas sportistiem. «Aicinu visus rīdziniekus izkārt karogus, godinot mūsu olimpiešus un īpaši, protams, Māri Štrombergu, Mārtiņu Pļaviņu un Jāni Šmēdiņu, un viņu trenerus,» saka Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs.
Miljons aplausu
Naudas balvu saņems arī Ineta Radeviča, kura tāllēkšanā izcīnīja godpilno ceturto vietu. Viņu netipiski ierindas sporta spēlēm līdzjutēji no sirds atbalstīja arī pēc tam, kad līdz bronzas medaļai pietrūka vien nieka centimetra. Viņai valsts varētu piešķirt līdz pat 21,6 tūkstošiem latu.
Olimpiskā pacilātība un sajūsma par mūsējo sasniegumiem uzskatāmi vērojama arī interneta projektā Latvijasveic.lv, kura mērķis ir savākt miljons virtuālo aplausu par godu mūsu medaļotajiem olimpiešiem. Iedzīvotāju atbalstu un prieku par savējiem uzskatāmi apliecina fakts, ka svētdienas pēcpusdienā interneta vietnē savākto aplausu skaits jau krietni pārsniedza vienu miljonu.
Latvijas pieteikumā dalībai olimpiādē bija kopumā 46 sportisti.
***
Latvijas izcīnītās medaļas vasaras Olimpiskajās spēlēS
Gads Zelta Sudraba Bronzas
1992. x 2 1
1996. x 1 x
2000. 1 1 1
2004. x 4 x
2008. 1 1 1
2012. 1 x 1
Avots: LOK