Siguldas bērna lietā, iespējams, vainīgi paši vecāki, nevis "mācītājs"

Liktenīgajā 12. jūlija vakarā, kad siguldietei Žannai Pilsētniecei tika atņemtas aprūpes tiesības par meitu Alīnu, klāt bijis nevis draudzes "Žēlastības upes" mācītājs, bet gan kaimiņos dzīvojošais reliģiskās organizācijas biedrs, ziņo portāls Apriņķis.lv.

Divas mājas tālāk dzīvojošajam siguldietim ir sava versija par notikušo: "Līdz šim datumam mums ar Žannu un viņas meitu bija draudzīgas attiecības. Ar mātes atļauju Alīna bija pie mums mājās, kad svinējām manas meitas dzimšanas dienu." Konfliktā iesaistītais vīrietis uzsver, ka ir agrāk nodevis Žannai ābolus un naudu no kristiešiem baptistu draudzē.

Viņš atminas, ka minētajā datumā, kad atbrauca policija, bijis jau vakars un ārā sācies lietus un pērkons. Alīna esot stāvējusi ārā un negājusi mājās.

"Sieva viņai sacīja, lai iet mājās un nestāv ārā. Meitene negāja. No kaimiņu stāstītā nopratu, ka arī iepriekšējā vakarā Alīnu dabūt mājās mātei bijis problemātiski," tā vīrietis. Kad esot atbraukusi policija, meitene uzstājusi, ka mājās iet negrasās, jo viņu sitot gan mamma, gan tētis. Rādījusi zilumu uz kājas.

"Alīna parādīja zilumu uz kājas, tāpēc policija pieņēma lēmumu, ka ir jāsauc bāriņtiesa, jo ar varu bērnu sūtīt mājās nevar," tā konfliktā iesaistītais Žannas kaimiņš. Viņš pieļauj, ka Alīnas māte un tēvs paši vēlas izvairīties no iespējamās atbildības par bērna fizisku ietekmēšanu, tādēļ arī cenšas novelt vainu uz viņu, jo pašlaik par to ierosināts kriminālprocess.

"Es esmu izdevīgs grēkāzis, jo eju draudzē, ko daudzi sauc par sektu, mana ģimene ir kristīga. Es arī Žannai esmu stāstījis par Dievu. Viņa vienmēr bija sajūsmā, kā es skaidroju Dieva vārdu. Viņa man novēlēja būt par mācītāju un skaidri zina, ka es neesmu mācītājs, kaut arī gadu esmu mācījies Lutera akadēmijā," tā "Žēlastības upes" biedrs.

Vīrietis norāda, ka Žanna esot bijusi arī vienreiz draudzē, lai gan tajā pašā laikā esot norobežojusies no Dieva palīdzības.

Telefonsarunā ar "Apriņķis.lv" vīrietis uzsver, ka neviens bērns ar varu netiekot vilkts arī ne pie viņa mājās, ne uz draudzi: "Tieši pretēji. Mēs ar sievu nevēlamies, lai pie mums nāk sveši cilvēki, arī bērni. Vienīgā reize bez tā vakara, kad Alīna ilgāk pabija manā dzīvoklī, bija manas meitas dzimšanas diena. Citas reizes Alīna ieskrēja dzīvoklī tikai kopā ar manu meitu pēc kādām mantām un pamatā uzturējās tikai koridorā, uzgaidot draudzeni Annu paņemam rotaļlietas."

Tāpat vīrietis noliedz, ka Žanna viņam aizliegusi tuvoties bērnam. Viņa to nekad kaimiņam neesot teikusi. Pat vairāk. Pēc liktenīgā vakara sieviete esot nākusi pie viņa, lai lūgtu uzrakstīt dokumentu, kas apliecina, ka viņas ģimenē viss kārtībā, lai bāriņtiesa atdot viņai bērnu. "Es atteicu, jo nevaru teikt neko ne labu, ne sliktu, kas ģimenes iekšienē notiek, jo neko par to nezinu. Tā vietā atbildēju, ka ļaušu tiesībsargājošajām institūcijām visu noskaidrot. Iespējams, ka arī tas viņu sadusmoja," tā konfliktā iesaistītais.

Viņš neslēpj, ka jūtas nomelnots un apmelots, lai gan centies Žannai visādi palīdzēt.

Latvijā

Jebkura Krievijas agresija pret NATO dalībvalsti tai izmaksās ļoti dārgi, Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) rīkotajā diskusijā "Veidojot aizsardzības un drošības nākotni" uzsvēra Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andžejs Viļumsons.