Mobilitātes pabalstā saskata slēptu zemes iztirgošanu ārzemniekiem

Labklājības ministrijas (LM) iecerē no nākamā gada maksāt pārcelšanās pabalstu Latgales zemnieki saskata veidu, kā slēptā veidā atbalstīt zemes iztirgošanu ārzemniekiem.

Līdzīga programma Latvijā jau reiz ir darbojusies. Toreiz viens pabalsta saņēmējs varēja cerēt uz 600 latu atbalstu. Labklājības ministrijas Darba departamenta direktors Imants Lipskis Neatkarīgajai skaidroja, ka pašlaik vēl nav zināms jaunā mobilitātes pabalsta apjoms. To samēros ar reālām minimālām izmaksām, un tiks noteikti arī atbalsta griesti. Sākotnēji mobilitātes pabalstu varētu ieviest pilotprojekta veidā prioritāri tajos reģionos, kur bezdarba līmenis ir augstāks. I. Lipskis pieļauj, ka sākotnējā pasākuma ieviešanas fāzē tas vairāk varētu tikt izmantots Latgalē. Taču tieši šā reģiona zemnieki ir visvairāk sašutuši par LM ieceri.

Jānis un Inga Neicenieki ir nelielas ģimenes saimniecības īpašnieki. Viņi kopā ar Jāņa vecākiem rūpējas par 20 slaucamām govīm un gandrīz tikpat telītēm, apsaimnieko 60 hektārus lauksaimniecības zemju, no kurām 20 hektārus nomā.

Ceriņu īpašnieks ir Jānis, kurš saimniekošanu pārņēmis no tēva. Savukārt vecāki šobrīd ir algoti darbinieki šajā saimniecībā. Taujāju, vai Jānis nebaidās, ka Labklājības ministrijas solītais pabalsts neaizvilinās vecākus uz pilsētu un tad saimniecība paliks bez pieredzējušiem un čakliem palīgiem. Jānis purina galvu un teic, ka tā nebūs. «Šīs ir dzimtas. Uzskatu, ka neviens pabalsts nav tā vērts, lai atstātu laukus,» ar pārliecību teic J. Neicenieks.

Diemžēl daudzi ir bijuši citās domās. Jānis stāsta, ka daļa vietējo, īpaši jaunā paaudze, tai skaitā daudzi bijušie klasesbiedri un studiju biedri, jau ir devušies prom – gan uz ārzemēm, gan uz pilsētām, arī bez pabalsta. Mudinājums pārcelties, vēl jo vairāk, ja tas ir finansiāls, situāciju tikai pasliktinās. Laukos dzīvos arvien mazāk cilvēku. «Turklāt tas vilinās no laukiem aizgājušos atbrīvoties no zemes. Diemžēl nopirkt zemi šobrīd lielākoties var atļauties vien ārzemnieki, jo viņiem ir pieejami lielāki finanšu resursi. Ir bijuši gadījumi, ka vietējie zemnieki pat nemaz neuzzina, ka zeme ir tirgošanā. Tikai pēc tam, kad to jau ir iegādājies kāds ārzemnieks, uzzinām, ka bijusi iespēja iegādāties zemi. Šādā aspektā šī pabalstu programma izskatās pēc slēptas zemes iztirgošanas,» sacīja J. Neicenieks.

Ceriņu saimnieku iecerēs ir uzbūvēt lielāku kūti un palielināt ganāmpulku, taču tikai tik daudz, lai varētu iztikt pašu spēkiem. Par to, ka nedrīkst paļauties uz iespēju vajadzības gadījumā noalgot palīgus no malas, Jānis ir pārliecinājies ne vienu reizi vien. «Lai gan mēs iztiekam saviem spēkiem, tomēr sezonas laikā ir atsevišķi brīži, kad vajag palīgus, taču atrast cilvēkus, kas būtu ar mieru strādāt, nevaram. It kā valstī skaitās bezdarbs, bet strādnieku nav. Tie, kas paši sev pelna iztiku, nevis gaida uz pabalstiem, darbu jau ir atraduši, bet tie, kas negrib strādāt, tie arī neko nemeklē un neizmanto iespēju nopelnīt. Tas liecina, ka arī pašreizējā pabalstu sistēma nestrādā pareizi. Pabalstu naudu vajadzētu izmantot jaunu darba vietu radīšanai,» teica J. Neicenieks.

Daugavpils novada Demenes pagasta bioloģiskajā saimniecībā BAR mīt 70 slaucamas govis un par tām rūpējas 11 algoti darbinieki. Lai gan šī bioloģiskā saimniecība ir vismaz trīs reizes lielāka nekā Ceriņi, tās saimnieks Romualds Bleiders ir tādās pašās domās kā Neicenieku ģimene – LM iecere maksāt pārcelšanās pabalstus laukus degradēs. Viņaprāt, lielākie ieguvēji būs ierēdņi, nevis potenciālie strādnieki vai darba devēji. Viņš cer, ka līdz ar pabalstu noteikšanu nezaudēs esošos darbiniekus, jo līdz šim ar darbiniekiem viņam nav bijušas problēmas. «Laukos atrast strādniekus ir ļoti grūti, lai arī cik paradoksāli tas izklausītos. Visi, kas gribēja strādāt, ir devušies uz pilsētu, un nekādi pabalsti nepiespiedīs sākt strādāt tos, kuri to negrib,» teic R. Bleiders.

Ari bioloģiskās saimniecības Silajāņi īpašnieks Oskars Matisāns ir pārliecināts, ka pārcelšanās pabalsts bezdarbu nemazinās. Visticamāk, tie, kas saņems šo pabalstu, pēc kāda laika atkal nestrādās un meklēs iespēju saņemt jaunu pabalstu.

Latvijā jau ir darbojusies līdzīga programma, kurā bija plānots atbalstīt 2000 bezdarbnieku. Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Pakalpojumu departamenta pienākumu izpildītājs Egīls Vidžups Neatkarīgajai apstiprināja, ka 2008. gadā NVA piedāvāja valsts finansētu pasākumu Komersantu nodarbināto personu reģionālās mobilitātes veicināšana, kas paredzēja dotāciju transporta izdevumiem un dzīvokļa īrei. Šajā programmā iesaistījās 18 komersantu nodarbinātās personas, tai skaitā 5 no Daugavpils, četras no Preiļu reģiona un viena arī no Rīgas reģiona. Kompensāciju varēja saņemt tikai tie darbinieki, kuru darba alga pārbaudes termiņa laikā bija mazāka par divām minimālajām mēnešalgām un kuru darba vieta atradās tālāk nekā stundas brauciena attālumā ar sabiedrisko transportu no dzīvesvietas.

***

Uzziņai

Pabalsta apjoms 2008. gada programmā Komersantu nodarbināto personu reģionālās mobilitātes veicināšana

• Ls 200 transporta izdevumiem regulāriem braucieniem no deklarētās dzīvesvietas uz darba vietu un atpakaļ;

• Ls 600 dzīvokļa īres izdevumu kompensācijai un transporta izdevumiem (viens brauciens nedēļā).