Lemberga prāvā grib sodīt advokātu par noraidījuma pieteikšanu tiesai

Tā sauktās Lemberga prāvas «rudens sesija» sākās ar slēgtām tiesas sēdēm, kārtējo juridisko «izkaušanos» un tiesas lēmumu, kuram būs paliekama vieta Temīdas vēsturē.Pēc tiesnešu atvaļinājumiem, kas jau tradicionāli tiek ņemti jūlijā, t.s. Lemberga prāvai bija jāatsākas pagājušo ceturtdien, 2. augustā.

Informācija tiesu namā liecināja, ka nozīmēta slēgta tiesas sēde. No tā varēja izdarīt ticamu pieņēmumu, ka pēc ilgāka pārtraukuma piekritis pratināties Šveices advokāts Rudolfs Meroni, kam kādā citā, pagaidām nenoskaidrotā kriminālprocesā nozīmēta speciālā procesuālā aizsardzība un piekomandēta Valsts policijas apsardze. Līdz ar to tieši viņš tiek pratināts slēgtās tiesas sēdēs. Cita starpā, viņam tiek arī dota unikāla privilēģija – tiesas zālē ierasties caur tiesnešu apspriežu istabu, kur parastiem ļaudīm vajadzētu godbijībā saspringt pašas Temīdas klātesamības dēļ.

Šveicietis R. Meroni gan kārtējo reizi nodemonstrēja, ka spēj ne tikai pie prokuroriem panākt simtiem miljonu vērtu aktīvu uzticēšanu (par atbilstošu samaksu, protams), pratināšanos hoteļos un citās komfortablās vietās, kā arī speciālo procesuālo aizsardzību, bet arī pie tiesnešiem procesuālo darbību un tiesas sēžu nozīmēšanu sev izdevīgā laikā. Proti,

2. augustā nezināmu iemeslu dēļ tiesas sēde nenotika – R. Meroni liecināt uz tiesu ieradās tikai 6. augustā.

Grib iebiedēt?

Tomēr arī šī tiesas sēde nesākās ar R. Meroni pratināšanu, Neatkarīgā noskaidroja no procesa dalībniekiem. Vispirms ticis izskatīts kārtējais (nu jau sestais) noraidījums tiesas sastāva priekšsēdētājam tiesnesim Borisam Geimanam, ko šoreiz pieteica advokāts Raimonds Krastiņš. Kā jau ierasts, tiesa zibenīgi izlēmusi, ka noraidījums nav pieņemams. Tomēr unikāls, šķiet, bija otrs tiesas lēmums – par noraidījuma pieteikšanu tiesa atbildēja ar sankciju advokātam.

Noraidījumu R. Krastiņš pamatoja ar to, ka tiesnesis B. Geimans, minot nepatiesus faktus, iesniedzis sūdzību Zvērinātu advokātu padomei (ZAP) par R. Krastiņa rīcību. Advokāts secināja, ka tiesneša sūdzības mērķis bijis panākt, lai R. Krastiņš turpmāk nevarētu pildīt aizstāvja pienākumus, un tādējādi tā visvairāk ir vēršanās pret viņa klientu Aivaru Lembergu. Ja R. Krastiņam tiktu liegts pildīt aizstāvja pienākumus, tad A. Lembergam būtu jāaicina cits advokāts, bet krimināllietas milzīgais apjoms neļautu jaunajam advokātam pienācīgi sagatavoties īsā laikā. Tādējādi A. Lembergam kārtējo reizi tiktu pasliktinātas iespējas īstenot aizstāvību kriminālprocesā.

Katrā ziņā tiesneša rīcībā saskatāms motīvs iebiedēt advokātu, secinājis R. Krastiņš. Viņš arī norādījis, ka paralēli ir bijuši citi notikumi un kādas «cilvēku grupas» darbības, lai viņu iebiedētu tieši sakarā ar to, ka advokāts nodrošina aizstāvību A. Lembergam.

Kašķis ap Apogu

Tiesnesis B. Geimans ZAP sūdzējās par it kā nenozīmīgu epizodi. Šā gada maija beigās, papratinājies 18 tiesas sēdēs, R. Meroni paņēma kārtējo pārtraukumu. Lai gan iepriekš prokurori pieprasīja un tiesa atbalstīja liecinieka pratināšanas nepārtrauktību, uz tiesu tika aicināts cits liecinieks – Ventspils brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis. Bet tad arī viņš lūdza atlikt kādu tiesas sēdi (tā bija paredzēta pēc vienas dienas), jo nevarēja ierasties viņa advokāts.

Tad tiesa negaidīti, nepaziņojot to aizstāvības pusei, aicināja uz tiesu vēl citu liecinieku – bijušo TV operatoru Haraldu Apogu. Advokāts R. Krastiņš lūdza tiesas sēdi atlikt, lai aizstāvības puse varētu sagatavoties (150 sējumos atrast, ko gan vispār TV operators varētu dot patiesības noskaidrošanai šajā lietā). Tomēr tiesa šo lūgumu noraidīja, un R. Krastiņš bija spiests uzsākt pratināšanu nesagatavojies. Kad advokāta jautājumu klāsts izsīka, viņa klients – A. Lembergs – norādīja, ka viņam tomēr būtu daži jautājumi lieciniekam H. Apogam, tomēr nepieciešams laiks sagatavoties. Tad tiesa pieņēma lēmumu aicināt H. Apogu vēl uz vienu tiesas sēdi.

Grauj ticību varai

Turpretī tiesnesis B. Geimans sūdzībā ZAP šos notikumus atspoguļo citādi. Pretēji realitātē notikušajam, kā arī paša B. Geimana parakstītajam tiesas sēdes protokolam viņš raksta, ka tiesa esot apmierinājusi R. Krastiņa lūgumu atlikt tiesas sēdi, bet R. Krastiņš uz nākamo tiesas sēdi neesot ieradies, un jautājumus uzdevuši citi procesa dalībnieki.

Cita starpā R. Krastiņš tiesneša rīcībā saskatījis vēl kādu likuma pārkāpumu. Proti, tienesis šeit advokātu ir identificējis ar viņa klientu, kas ir ar likumu aizliegts. Viņš uzsvēra, ka nepatiesu ziņu sniegšana no tiesneša puses ir īpaši nepievilcīga, jo grauj ticību valsts varai un tiesu sistēmai.

Tiesneša sūdzību jau ir izskatījusi gan ZAP, gan Zvērinātu advokātu ētikas komisija. Konstatējot pretrunas starp B. Geimana sūdzībā minēto un tiesas sēdes protokolā fiksēto, ZAP materiālus nodevusi vērtēšanai Tiesnešu ētikas komisijai.

Zobs pret zobu

Noraidījuma pieteikumā R. Krastiņš norādīja arī uz citām B. Geimana neobjektivitātes izpausmēm. Piemēram, viņš atsakās pieņemt iebildumus pie tiesas sēdes protokola, atsakās uzklausīt iebildumus par nepareizu tulkojumu no angļu valodas u.tml.

Pēc īsas apspriedes tiesa paziņojusi savus lēmums – noraidījumu nepieņemt, bet par to, ka R. Krastiņš piesaka noraidījumus tiesai, materiālus iesniegt ZAP, lai tā izvērtē zvērināta advokāta rīcību. Tiesa uzskatījusi, ka zvērināts advokāts apstrīdējis rīcību, ko B. Geimans veicis kriminālprocesa ietvaros, kas atbilstīgi likumam nevar būt par pamatu noraidījuma pieteikumam.

Tomēr nevar uzskatīt, ka iepriekšminētā B. Geimana rīcība – sūdzības sastādīšana – notikusi kriminālprocesa ietvaros. Iztiesāšanas laikā kriminālprocess notiek tiesas zālē, bet tur B. Geimans nav paziņojis, ka viņš sūdzēsies ZAP. Acīmredzot epizodei, kas iesākās ar TV operatora pratināšanu, būs vēl turpinājums ar daudziem un dažādiem pavērsieniem.

Šī nav pirmā vēršanās pret advokātiem. Iepriekš pret advokātiem, cenšoties panākt to izslēgšanu no spēles, vairākkārt gan vērsās prokurori.