"Jaunais" vilnis uzņēmējiem bijis liesāks

Vasara Jūrmalas tirgotājiem, viesnīcniekiem un citiem apkalpojošās jomas darbiniekiem ir peļņas laiks. It īpaši ražīgas parasti ir dienas, kad notiek Jaunais vilnis. Taču šogad nauda kūrortpilsētas uzņēmēju maciņos plūdusi daudz kūtrāk. «Pasākums bija tāds paplucis,» teica viena no restorānu biznesā strādājošām.

Vienai daļai pakalpojumu jomā strādājošo šis gads ne ar ko neatšķīries no iepriekšējiem. Tā tas bijis arī restorānam un viesnīcai Villa Joma. Uzņēmuma darbiniece Natālija Berkoviča norādīja, ka viesnīcā lielākoties atpūšas pastāvīgie klienti, tāpēc to maz ietekmē Jaunais vilnis. Viņa novērojusi, ka vairāk apmeklētāju skaitu ietekmējot nevis konkurss, bet laika apstākļi – ja ir lietains un auksts, tad viesi īsāku laiku uzturas viesnīcā, līdz ar to arī mazāk dodas uz krodziņiem. Šogad atpūtu krietni patraucējis drēgnums un vēsums.

Pirka uz pusi mazāk

«Mums liela daļa restorāna galdiņu ir ārpusē – un kas tā par maltītes ieturēšanu, ja vakarā jātinas pledos,» par šīs vasaras nepatīkamo laiku sūrojās Slāvu restorāna viesmīle Kristīne. Viņa novērojusi, ka šogad apmeklētāju restorānā bijis mazāk nekā citugad – turklāt tie paši bijuši apdomīgāki naudas izdošanā. Iepriekšējos gados daudzi pasūtījuši krietni bagātīgākas maltītes par ievērojami lielākām summām. «Neknauzerējās un naudu neskaitīja. Arī ārējā veidolā iepriekšējo gadu spožuma vairs nebija,» kodolīgi rezumēja viesmīle. To pašu atzina suvenīru un apģērbu veikala īpašniece, kura nevēlējās izpaust savu vārdu. «Šogad uz pasākumu vairāk sabrauca miljardieri, kuri no savām viesnīcām laukā nemaz neiznāca. Kam viņiem Jomas iela – tai taču nav nekāda vēriena un viņu maciņa iespējām piemērotu krogu un atpūtas vietu! Bet vidusmēra tūristi no Krievijas tērēja daudz skopāk nekā iepriekš. Varu teikt, ka pirka uz pusi mazāk. Nevienu gadu nav bijis tā, ka šajā laikā nopērk tik maz! Iedomājieties: pat magnētiņš par diviem latiem šiem pircējiem jau šķita nesamērīgi liela nauda!» sašutusi par neveiksmīgo biznesu ir veikalniece. Niecīgu labumu no konkursa guvuši arī ielu tirgotāji.

Brauc atpūsties, nevis iepirkties

«Konkursa pasākuma sestdienā nostāvēju pie sava galdiņa līdz 11 vakarā, bet pārdevu preci tikai par 18 latiem. Dažkārt darbdienā nopelnu ap 200 latu. Tad kāds gan tur ieguvums! Skaidrs jau ir – konkursa dalībnieki un rīkotāji, kā arī skatītāji brauc te atpūsties, nevis iepirkties,» noplātīja rokas Irēna, kura uz Jomas ielas tirgo koka izstrādājumus. Arī pārējie tirgotāji viņai pievienojās: konkurss nu nekādi nav iespaidojis andeli. Viņi gan pieļāva, ka pagājušo gadu tirgošanās vairāk gājusi no rokas tāpēc, ka bijusi mazāka konkurence. Liela daļa aptaujāto lēsa, ka kopumā bizness bijis ar mazāku plusa zīmi: vien 20–30% vairāk nekā citās vasaras dienās, bet citu gadu bijis pat 50–70% vairāk. Vienīgi gluži jauna ēstuve netālu no Turaidas un Jomas ielu krustojuma nežēlojās par apmeklētāju trūkumu. Lai gan atzina – tā kā esot jauns krodziņš, tad grūti salīdzināt ar iepriekšējiem gadiem. Katrā ziņā konkursa laikā peļņa bijusi pat uz pusi lielāka nekā citās dienās.

Apmeklētāji aizplūst garām

Viesmīļi gan norādīja, ka nauda viņu un pilsētas kasē ieplūstu vēl lielāka, ja Jūrmalā būtu rīkoti citi ar festivālu saistītie pasākumi, piemēram, diskotēka. Šogad to rīkoja Rīgā, tāpēc liels daudzums apmeklētāju aizplūdis garām Jomas ielai. «Pērn un citos gados diskotēkas un pārējo pasākumu laikā sava krodziņa durvis aizvērām vien 6 no rīta, kad daudzi pat prasīja – vai veramies vaļā. Šogad nācās beigt darbu jau pulksten 24, jo nebija klientu,» teica Slāvu restorāna viesmīle.

Daļa aptaujāto dusmojās par vīzu un citiem ierobežojumiem, kas liedz Krievijas tūristiem braukt uz Latviju un uzņēmējiem nopelnīt. Tāpat daudzi izteicās par Jūrmalas domes neatsaucību un koncertzāles bēdīgo stāvokli, kas liek bažīties, vai nākamgad konkurss vispār te vairs notiks, bet visi bija vienādās domās, ka konkurss, par spīti visam, vajadzīgs. Ja ne tādā formātā, tad citā noteikti.

Latvijā

Latvijas Mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība (LMZKB) un vairākas radošo nozaru organizācijas aicina noteikt viena gada moratoriju to pieminekļu pārvietošanai, kas tiek pamatota ar totalitāro režīmu slavināšanu, šajā laikā aicinot diskutēt par kultūrvides pārmaiņām.

Svarīgākais