Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) piedraudējusi, ka atsevišķiem cūkkopības uzņēmumiem pārkāpto vides normatīvu dēļ varētu tikt samazināts ES fondu finansējums.
Konkrētas fermas nosauktas netiek. Ministrijas preses dienests vien konkretizē, ka runa ir par trim četrām fermām. Taču satraukusies visa nozare. Latvijā joprojām ir daudz fermu, kas, pārņemot padomju laika mantojumu, nav spējušas kļūt par dabai draudzīgiem parauguzņēmumiem. Gandrīz katrā var atrast kādus pārkāpumus. Un, atņemot tiem investīciju naudu, iespēja, ka tie spēs modernizēties, kļūs vēl niecīgāka.
Tā kā VARAM cūkaudzētāju melno sarakstu nepublisko, gan nozares profesionālās organizācijas, gan Zemkopības ministrija, kuras darba laukā vides resors iejaucies, pašlaik var nodarboties vienīgi ar minējumiem un pieļāvumiem. Izskatās, ka VARAM vēršas tieši pret vietējiem cūkaudzētājiem, jo Latvijā strādājošajiem dāņiem ar papīriem parasti viss ir kārtībā. Cūkaudzētāju asociācijas vadītājs Dzintars Veide skaidro: «Ārzemnieki, kas nāca iekšā Latvijā, uzreiz būvēja arī atbilstošas mēslu krātuves. Tas vairāk varētu būt vērsts pret pašmāju cūkaudzētājiem.» Likumsakarīgi – jo lielāka un vecāka ferma, jo vairāk mēslu un jo lielākas problēmas. Esot kūtis, kam nemaz nav atbilstošu mēslu krātuvju vai arī to ietilpība ir nepietiekama, lai izpildītu ES prasību par mēslu uzglabāšanu septiņus mēnešus. Tāpēc arī šīs fermas strādā bez A kategorijas piesārņojošas darbības atļaujas.
Latvijas kūtīs mīt apmēram ceturtdaļmiljons cūku. Ja neskaita pašpatēriņam audzētās, tad mājo viņas 80 lielās fermās. Pēc apjoma Latvijā tiek izaudzēta aptuveni puse nepieciešamā gaļas daudzuma, taču tirgu lielākoties pārpludina importētā gaļa. Latvijas ražotājiem konkurēt ar ārzemniekiem ir grūti netaisnīgo platībmaksājumu dēļ. Arī Eiropā cūkaudzēšanas bizness jau trešo gadu pēc kārtas piedzīvo zaudējumus. Tirgū valda pārprodukcija, gaļas cenas krīt, savukārt barības cena kāpj. Latvijā ganāmpulki samazinās līdz ar ienākumiem. Tāpat arī lauksaimnieku iespējas investēt. Šādā situācijā draudēt ar publiskā finansējuma atņemšanu nav korekti, uzskata Dz. Veide.
VARAM kā iespējamo modernizācijas atbalsta naudas atņēmēju piesauc Lauku atbalsta dienestu, kas patiesībā ir šīs naudas dalītājs. Loģiku vides resora pretenzijās dienests nespēj saskatīt. Direktores vietnieks Ģirts Krūmiņš komentē: «Ja lauksaimnieks nespēj izpildīt kādas prasības, bet projekts iesniegts, lai sakārtotu fermu atbilstoši šīm prasībām, atbalsts pienākas.» Ģ. Krūmiņš gan piebilst, ka zemkopības un vides nozares savā starpā ir konfliktējošas: «Tāpēc jau vides ministrs satraucas par vidi, mēs savukārt par uzņēmējdarbību laukos.»
Tikmēr lauku iedzīvotājus, kas paši nestrādā un nepelna fermās, vairāk par šīs nozares labklājību uztrauc personīgās dzīves kvalitāte, ko mazina no kūtīm nākošās smakas. Un līdz šim lielākie protesti bijuši tieši par ārzemju uzņēmumiem piederošajām fermām. Tās ir ļoti lielas, un, pat ja krātuves atbilst vides normatīviem, mēsli tiek izkliedēti plašās teritorijās. Lai nesamazinātu peļņu, zemē tos neiestrādā – vienkārši izlaista pa lauku, un smird briesmīgi. Pavasarī Aizputes iedzīvotāji savāca parakstus un jau kārtējo reizi vērsās pašvaldībā, lai panāktu, ka bagātīgāk smakojošā ferma vismaz sekotu vēja virzienam. Proti, izkliedētu kūtsmēslus brīžos, kad tas nepūš uz pilsētu. Novada mērs Aivars Šilis informē, ka smakas ražotājs – Nygaard international – to apsolījis. Tikmēr tiesāšanās saistībā ar uzņēmuma iecerēto fermas paplašināšanu turpinās.