Valsts prezidents Andris Bērziņš ir nolēmis vēl vienu reizi atdot Saeimai otrreizējai caurlūkošanai grozījumus tautas nobalsošanu ierosināšanas likumā, kas paredz būtiski apgrūtināt pašreizējo referendumu ierosināšanas kārtību.
Kā informēja Valsts prezidenta kancelejā, izvērtējot Saeimas iepriekš veiktos labojumus un pieņemtos likuma grozījumus, Valsts prezidents vērš uzmanību, ka viņa iepriekšējā lēmumā par likuma nodošanu otrreizējai caurlūkošanai ietvertās norādes ir tikušas ņemtas vērā.
Tagad Valsts prezidents šādu lēmumu pieņēmis, jo ir saņemti 38 Saeimas deputātu paraksti, prasot apturēt likuma izsludināšanu, kas draud ar referenduma rīkošanu par šīm likuma izmaiņām.
Valsts prezidents uzskata, ka referenduma rīkošana šobrīd nav iespējama juridisku iemeslu dēļ (likums satur normas, kas īsteno Lisabonas līgumā noteikto) un par atsevišķiem jautājumiem ir iespēja panākt kompromisu Saeimā bez tautas nobalsošanas. Nav pieļaujams, ka par Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām ne tikai tiktu rīkots Satversmes 73.pantam neatbilstošs referendums, bet arī tās netiktu izpildītas savlaicīgi. Par šādu prasību neizpildi Latvijai iestājas atbildība, proti, Eiropas Komisija var uzsākt pārkāpuma procedūru pret Latviju.
Valsts prezidents vērš Saeimas uzmanību uz to, ka šajos likuma grozījumos ietverts tāds regulējums (aģitācijas un finansēšanas kontrole, likumprojekta kvalitātes pārbaude, palielināts pirmajā parakstu vākšanas posmā nepieciešamais parakstu skaits uz 50 000 parakstu), kas ir nepieciešams nekavējoties un no tā otrreizējās caurlūkošanas ietvaros nedrīkstētu atteikties.
Valsts prezidents atzīmē, ka Latvijas Republikas Satversmes 78.pants neuzliek par pienākumu tautas nobalsošanu rīkot divos posmos. "Tas gan nenozīmē, ka no divu posmu principa ir obligāti jāatsakās vai tas obligāti jāsaglabā, jo svarīgākais ir tas, cik likumā piedāvātās parakstīšanās iespējas ir pietiekami pretimnākošas vēlētājiem," atzīst Andris Bērziņš. Valsts prezidents aicina Saeimā ievēlētajiem politiskajiem spēkiem tomēr rast tādu kompromisu, lai nebūtu jārīko tautas nobalsošana, kas prasītu būtiskus valsts budžeta līdzekļus un kārtējo reizi radītu priekšnoteikumus sabiedrības šķelšanai.
Likuma grozījumi paredz dažādas izmaiņas nacionālajā tiesiskajā regulējumā un Eiropas pilsoņu iniciatīva nav strīdus priekšmets. Lai respektētu Satversmes 73.pantā ietverto aizliegumu rīkot tautas nobalsošanu par starptautiskajām saistībām, no likuma grozījumiem ir jānodala Eiropas pilsoņu iniciatīva un jāvirza atsevišķā likumprojektā. Valsts prezidents aicina Saeimu sadalīt likuma grozījumus, lai iespējamā referenduma dēļ netiktu pārkāpts Satversmes 73.pants un par Eiropas Savienības tiesību aktu neizpildi netiktu uzsākta pārkāpuma procedūra.
Ja Satversmē noteikto 10 dienu laikā vienlaicīgi ir notikusi Satversmes 71. un 72.panta izmantošana no dažādu subjektu puses, tad Satversmes 71.panta piemērošana ir prioritāra vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, tas ir vērsts uz likumdošanas procesa pabeigšanu parlamentā pirms vērsties pie tautas par galīgo likuma tekstu. Otrkārt, šā panta piemērošana nepieciešama, lai ievērotu Satversmes 73.pantā noteikto un Saeimai būtu iespēja likuma grozījumus sadalīt. Pēc tam, kad likuma grozījumi būtu sadalīti, par likuma izsludināšanu vai publicēšanas apturēšanu tiktu lemts no jauna.