Naudas trūkuma dēļ apdraudēta Irbenes radioastronomijas centra nākotne

Pietrūkstot 40 000 latu apsardzes algošanai, pastāv iespēja, ka Ventspils Starptautisko radioastronomijas centru, kas ir Latvijas flagmanis kosmosa nozarē, nāksies izīrēt vai pesimistiskākajā gadījumā pat pārdot ārzemniekiem.

Centra direktoram Jurim Žagaram, kurš izauklējis ideju par padomju armijas spiegu teleskopu pielāgošanu mūsdienu kosmosa pētniecības nolūkiem un sekmīgi to īsteno dzīvē, nule pat nolemts piešķirt Triju Zvaigžņu ordeni. Zinātnes pilsētiņa Irbene, pateicoties J. Žagara un viņa komandas pūliņiem, kļuvusi pazīstama pasaulē. Vācijā top mikrosatelīts Venta-1, kas ir sākums Latvijas ienākšanai progresīvā un finansiāli daudzsološā nozarē. Taču 15 gadu darbu apdraud ierēdņu un politiķu neprasme krīzes apstākļos noteikt prioritātes.

Profesors draud atkāpties

J. Žagaram Francijā nule piedāvāts pastāvīgs darbs Tehniskajā universitātē. Kā vieslektors viņš jau šobrīd tur satelīttehnoloģijas māca vairāk studentiem nekā mājās. "Šobrīd Latvijas valsts ir pateikusi, ka es personīgi un citi manas komandas cilvēki vairs neesam vajadzīgi. Es centīšos turēties līdz pēdējam – bet, ja Irbeni nāksies izīrēt, tas būs solis uz pārdošanu, un es tur nepiedalīšos," cieti saka profesors. Iztrūkstošā summa, kas nākamā gada budžetā var izrādīties liktenīga radioastronomijas centra pastāvēšanai, ir smieklīga, ja to salīdzina ar jau veiktajiem ieguldījumiem infrastruktūrā, iekārtās un zinātniskā darba veikšanai piesaistītajiem līdzekļiem, kas mērāmi miljonos. Apsardzes nodrošināšanai nepieciešami vien 40 000 latu. Par vēl pārdesmit tūkstošiem, kas būtu nepieciešami paša centra direktora un viņa lietvedes algām, šobrīd pat netiek runāts.

Jāalgo 12 sargu

Irbene sastāv no trim objektiem – diviem radioteleskopiem un tā dēvētā Kristāla nama, kurā tiek veikta satelītattēlu apstrāde. Viens no otra šie objekti atrodas aptuveni kilometra attālumā. Katrā vajadzīgi vismaz divi sargu pāri, katram sargam jāmaksā minimālā alga. Nomaļajā kosmosa pilsētiņā arvien biežāk ieklīst zagļi. No zinātnieku neizmantotajām ēkām, kurās kādreiz dzīvoja padomju armijas virsnieki un labākie spiegi, šobrīd palikušas vien betona sienas – pat armatūra izkalta. Un nav grūti iedomāties, kas notiks ar kosmosa pētījumu centru, ja tas netiks pienācīgi apsargāts.

Starptautiskais radioastronomijas centrs ir valstij piederošās Ventspils augstskolas struktūrvienība – institūts. Tāpēc Izglītības un zinātnes ministrija Neatkarīgās jautājumu par centra nākotni pāradresē atpakaļ augstskolai. Taču augstskola ir sprukās – augstākās izglītības finansējums šogad kopumā valstī būs samazināts par 64%, zinātnei par visiem 74%. Savukārt amortizēt graujošo kritumu no pētniecībai piesaistītajiem Eiropas fondu līdzekļiem augstskolai stingri aizliegts.

Tunelī jābūt gaismai

Rektors Jānis Vucāns kā iespējamu alternatīvu izeju redz Irbenes iznomāšanu sadarbības partneriem no citām valstīm vai pat pārdošanu. Profesors J. Žagars noskaņots skeptiskāk – mūsu observatorijas joprojām ir vāji aprīkotas un nezin vai varētu būt interesantas partneriem, jo arī viņiem ieguldīt naudu svešas valsts infrastruktūrā ir problemātiski. Eiropas kosmosa aģentūra savukārt ir būvēta kā dalībvalstu aktivitātes koordinējoša institūcija, un arī tai individuālu objektu apsaimniekošana neinteresē. Turklāt atšķirībā no Igaunijas Latvija noskopojās ar biedranaudu un tā arī neiestājās Eiropas kosmosa izpētes programmā. Lai Latvija nezaudētu savas līdzšinējās iestrādes kosmosa nozarē, Irbenes iznomāšana drīkstētu būt tikai īstermiņa pasākums krīzes pārdzīvošanai, spriež J. Žagars: "Taču tad mums ir jāredz gaisma tuneļa galā, jāredz valdības atbalsts zinātnei perspektīvā – lai neizrādās kā tai anekdotē: ekonomijas nolūkos gaisma tuneļa galā izslēgta."

Izglītības un zinātnes ministrija solās aicināt Ventspils augstskolas un Starptautiskā radioastronomijas centra vadību uz pārrunām, "lai konstatētu būtiskākās problēmas un meklētu tām risinājumus". Līdz tam versiju par Irbenes iznomāšanu vai pārdošanu ārzemniekiem ministrija nekomentēs.