Jūrmalas uzņēmējs vēlas ilgtermiņa līgumu ar "Jauno vilni"

Jūrmalas domei ir jāslēdz ilgtermiņa līgums ar festivālu "Jaunais vilnis", ievērojot Jūrmalas intereses, uzskata pašvaldības deputāts, bijušais Jūrmalas mēra vietnieks Māris Dzenītis.

Dzenītis, kurš pārstāv arī Jūrmalas uzņēmēju biedrību, uzskata, ka domei ir nepārprotami jānorāda, ka tā ir ieinteresēta, lai šādi pasākumi šeit notiktu arī nākamajos gados, taču vienlaicīgi arī Jūrmalai ir jādefinē savas intereses un jāprot tās uzstājīgi iekļaut sadarbības projektā.

Deputāts norādīja, ka šāda vienošanās nav iespējama bez mēra Gata Trukšņa piedalīšanās, kurš šogad "Jauno vilni" nav ne apmeklējis, ne ticies ar organizatoriem vai dalībniekiem.

"Jūrmalas vadībai arī būtu jāaktualizē izdevīgums no "Jaunā viļņa", jābūt aktīvākiem iespēju meklētājiem un izmantotājiem. Šāda konkursa ignorēšana ir ļoti slikta zīme. Publiski tas ir izskanējis, un arī citās valstīs ir sadzirdēti Jūrmalas vadības spriedelējumi, ka šāds pasākums pilsētai neko nedodot. Jau tā politizētajā gaisotnē, kad ir tik daudz politiski angažētās negatīvās informācijas par "Jauno vilni", pilsētai, kura rūpējās par savu ekonomisko izaugsmi, būtu nepārprotami jānorāda, ka vēlas, lai šādi pasākumi te notiktu," uzsver Dzenītis.

Deputāts pauž bažas, ka Jūrmalas uzņēmējiem šobrīd ir pamats justies nepienācīgi pārstāvētiem Jūrmalas pilsētas attiecībās ar "Jauno vilni". "Arī šogad visi pelnošie pasākumi, tostarp "afterparty" un lielā diskotēka, tika novirzīti uz Rīgu. Arī oficiālie sagaidīšanas pasākumi un daudzas citas aktivitātes notika Rīgas Dzelzceļa stacijā, nevis, piemēram, Majoros vai Dzintaros," raizējas Dzenītis.

Tikmēr uzņēmēji esot apsvēruši iespēju festivāla laikā rīkot arī uzņēmēju forumu, lai veiksmīgāk iesaistītu bagātos uzņēmējus un investorus, kas ieradušies Jūrmalā.

Dzenītis piebilda, ka iepriekš ar Jūrmalas uzņēmējiem un kultūras cilvēkiem ir daudz diskutēts pat par iespēju konkursa laikā rīkot "Jaunā viļņa" pilsētas svētkus, tādējādi vēl vairāk sasaistot konkursa norisi ar pilsētas dzīvi.

"Ir noteikti jāslēdz vismaz piecu gadu līgums, un tur būtu jāatrunā gan tās ērtības, kuras no Jūrmalas domes saņem konkursa rīkotāji, gan arī Jūrmalas saistības, bet vienlaicīgi ir arī jābūt atrunātiem ieguvumiem, kurus saņems pilsēta, iedzīvotāji, uzņēmēji. Šādā līgumā būtu jāatrunā arī tas, kādi pasākumi vēl notiek Jūrmalā "Jaunā viļņa" laikā," uzskata Dzenītis.

Domnieks arī norāda, ka līgumu vajadzētu noslēgt jau visdrīzākajā laikā, pirms vēl nav sākušās vēlēšanu kampaņas. "Visdrīzāk jau bez "Jaunā viļņa" politizēšanas vēlēšanu kampaņas neiztiks, taču tad, ja līgums uz to brīdi jau būtu noslēgts, tad uzņēmēji, rīkotāji un arī skatītāji varētu justies drošāk," pauda Dzenītis.

Tikmēr Jūrmalas domē par "Jaunā viļņa" ieguvumiem vai zaudējumiem aģentūrai LETA nekādus komentārus iegūt neizdevās. "Attiecībā uz "Jauno vilni" un tūrisma pieaugumu, pilsētas ieguvumiem u.tml. varēsim komentēt, kad būsim apkopojuši informāciju par aktīvo tūrisma sezonu. Patlaban par to pāragri runāt," informēja domes Sabiedrisko attiecību nodaļas darbiniece Elita Cepurīte.

Latvijā

Latvijā gadā ir 12 papildu brīvdienas (Lieldienās, Jāņos, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā, Darba svētkos, Ziemassvētkos un Jaungadā). Lielākā daļa cilvēku, izņemot darbaholiķus, labprāt iegūtu vēl pāris papildu brīvdienas, piemēram, Lāčplēša dienu un 15. augustu. Arī darba nedēļa varētu būt īsāka. Ekonomisti gan krata pirkstu – papildu brīvdienas Latvijai izmaksājot dārgi.

Svarīgākais