Pēc tam, kad hospitālī Vācijā pārkaršanas izraisītu veselības bojājumu dēļ nomira Latvijas armijas karavīrs, nelaimes gadījuma izmeklēšana vēl turpinās.
Tāpēc sīkāk par apstākļiem un mirušā karavīra veselības stāvokli Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS) pagaidām neinformē. Viņam kļuva slikti kalnu apmācības kursa laikā Gruzijā jau 25. jūlijā, kur Latvijas karavīri apgūst iemaņas darbībai kalnainā apvidū.
Bruņotajos spēkos ir sākta nelaimes gadījuma speciālā izmeklēšana un dienesta izmeklēšana, kurās noskaidros nelaimes gadījuma apstākļus. Tiek gaidīti medicīniskie dokumenti no Vācijas, tie jāiztulko, bet termiņus, kad to izdarīs, NBS pašlaik nevar nosaukt.
NBS preses daļas virsnieks Normunds Stafeckis stāsta, ka karavīriem katru gadu ir jāveic obligātā veselības pārbaude, bet papildu pārbaudes notiek pirms došanās uz starptautiskajām misijām un arī pēc atgriešanās no tām. Viņš atgādina, ka ir bijuši gadījumi, kad karavīriem veikta sirds pārbaude un neilgi pēc tam viņi miruši ar sirdi. N. Stafeckis pieļauj, ka palielinātas slodzes apstākļos pārbaudēs neatklātas vainas var izraisīt dažādas veselības problēmas.
Neatkarīgā uzklausīja bijušās militārpersonas, kas neslēpa – karavīri ne vienmēr ir gatavi atklāt veselības problēmas, jo baidās, ka viņus nelaidīs misijās, kur atalgojums ir lielāks, vai nāksies atvaļināties no armijas un zaudēt regulārus ienākumus un sociālās garantijas. To pieļauj arī rezerves brigādes ģenerālis Kārlis Krēsliņš. Viņš uzskata, ka karavīriem ir jābūt nodrošinātiem, lai viņi, šādi noklusējot, varētu nebaidīties par savu un ģimenes materiālo labklājību. «Tādos apstākļos karavīri ir nostādīti, viņi ir spiesti domāt par atalgojumu. Valsts par to nerūpējas. Tas šobrīd iztrūkst,» konstatē K. Krēsliņš. Veselības centra 4 ārste, sertificēta kardioloģe Biruta Reinšmite Neatkarīgajai apliecina, ka ne visi karavīri sūdzas par veselības problēmām un ir mēģinājuši tās noslēpt. «Jo tagad armijā iet labprātīgi,» piebilst daktere.
Taču viņa uzsver, ka nevarētu teikt sliktus vārdus par armijas mediķiem, jo viņi nosūtījuši uz padziļinātām pārbaudēm pie kardioloģes daudzus puišus. Runājot par karavīriem ar sirds problēmām, daktere noteic: «Diemžēl no armijas nāk daudz puišu.»
Viņa skaidro, ka kalnos ir pavisam citi apstākļi, tur jātrenējas retinātā gaisā. B. Reinšmite atzīst, ka viņas rīcībā nav informācijas, kādas pārbaudes karavīriem veic armijas mediķi, bet bez elektrokardiogrammas un rentgena ir arī citi izmeklējumi. «Vienā izmeklēšanā nevar redzēt visas iespējamās patoloģijas. Ir atkarīgs, kādas pārbaudes veiktas, cik kvalitatīvi un ko tajās skatījās,» saka ārste. Piemēram, lai noteiktu, kā sirds uzvedas palielinātas slodzes apstākļos, izmanto veloergometriju.
K. Krēsliņš uzskata, ka mediķiem jābūt objektīviem un nedrīkstētu rasties situācija, kad notic uz vārda, nepārbaudot karavīru veselību. Viņaprāt, arī komandieriem ir jāpievērš uzmanība, kā karavīri ievēro visus noteikumus, jo jau ir bijuši vismaz divi nāves gadījumi organisma atūdeņošanās dēļ. «Afganistānā nomira, tagad otrs. Acīmredzot sistēma nestrādā,» viņš saka.