Starp valsts augstāko apbalvojumu saņēmējiem nākamnedēļ jābūt arī pašlaik skandalozo slavu iemantojušās Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājam Dzintaram Mozgim, kuram paredzēts pasniegt Triju Zvaigžņu ordeņa ceturto šķiru, raksta laikraksts "Latvijas Avīze".
Pieņemt vai nepieņemt apbalvojumu Mozgis lems šodien sarunā ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru, pastāstīja Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis. Tad arī Mozgis savu lēmumu paziņos sabiedrībai.
Mozga kolēģe, Ordeņu kapitula locekle, Rīgas Stradiņa universitātes pediatrijas katedras vadītāja profesore Dace Gardovska atzīst, ka situācija nav no patīkamākajām. "Dzintaru Mozgi pazīstu jau ilgus gadus, viņš ir bijis mans students. Man nav pamata domāt, ka pa šiem gadiem viņa attieksme pret pacientiem un slimnīcu būtu mainījusies. Slimnīca ir visa viņa dzīve. Dzintars Mozgis ir pelnījis ordeni par to, ko darījis medicīnā un pētniecībā. Viņš ir komponējis dziesmas, arī bērniem, un sarakstījis grāmatas medicīnas vēsturē un sabiedrības veselības jautājumos, daudz darījis un centies, lai slimnīca attīstītos. Pēdējo dienu notikumi diemžēl skar ne tikai slimnīcas vadību, bet arī ārstus un māsiņas, kaut gan neviens no viņiem ar būvniecības lietām nav saistīts."
Ordeņu kapituls par Mozga apbalvošanu lēma oktobrī, Bērnu slimnīcas 110 gadu jubilejas gaismā atbilstoši tā brīža informācijai, saka Gardovska un atgādina, ka Mozgis nav aizdomās turētā statusā. Taču Latvijā kā demokrātiskā valstī, viņasprāt, Ordeņu kapitulā ir iespējas apspriest radušos situāciju.
Kā atgādina laikraksts, divas Bērnu slimnīcas amatpersonas un trīs fiziskās personas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs tur aizdomās pēc septiņiem Krimināllikuma pantiem - dienesta pilnvaru pārsniegšana, dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, kukuļņemšana, kukuļdošana, komerciālā uzpirkšana, dokumentu viltošana un krāpšana.
Mozgis paziņojis, ka padoto rīcību uzskata par dunča dūrienu mugurā.
Atjaunotās Latvijas laikā Ordeņu kapituls nav saskāries ar gadījumiem, kad kādu notikumu dēļ jau pēc Ordeņu kapitula lēmuma apbalvojums tomēr netiek piešķirts, "Latvijas Avīzi" informēja Valsts prezidenta preses dienesta vadītāja Ilze Rassa.
"Taču Ordeņu kapituls var skatīt jautājumu par apbalvojuma atņemšanu. Valsts apbalvojumu likuma 48.pants nosaka, ka Ordeņu kapituls pieņem lēmumu par valsts apbalvojuma atņemšanu, ja persona, pirmkārt, ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu atzīta par vainīgu tīšā noziedzīgā nodarījumā; otrkārt, ir izdarījusi apkaunojošu nodarījumu, kas nebija zināms Ordeņu kapitulam apbalvojuma piešķiršanas laikā un kas nav savienojams ar apbalvotas personas statusu. Šajos gadījumos ordeņa vai goda zīmes, kā arī ar to saistīto dokumentu, miniatūrzīmes vai miniatūrās goda zīmes atsavināšanu veic Valsts policija."
No ordeņa var atteikties arī pati apbalvotā persona. Jau pirmskara laikā no apbalvojuma atteikušies daudzi politiķi un kultūras darbinieki. Atjaunotās neatkarības gados spilgtākie gadījumi bija, kad 1995.gadā no apbalvojuma atteicās cilvēktiesību aizstāve un disidente Lidija Doroņina-Lasmane, jo kopā ar viņu šo ordeni saņemšot arī vairāki bijušie VDK aģenti, bet Jaunā Rīgas teātra režisors Alvis Hermanis nevēlējās saņemt apbalvojumu no "dažu cilvēku" rokām.
Ordeņu kapituls nepublisko ziņas, kas ierosina kādas personas apbalvošanu. Ierosinātāja vārds ir ierobežotas pieejamības informācija Informācijas atklātības likuma izpratnē.