Nelaimes gadījumi, kuros iesaistīti velosipēdi, visbiežāk notiek, kad automašīnas neuzmanīgi izbrauc no vārtrūmēm vai veic labo pagriezienu, iepriekš nepārliecinoties, vai nenogriež ceļu velosipēdam, savukārt velosipēdisti nereti izvēlas nepiemērotu braukšanas ātrumu, aģentūrai LETA pastāstīja Ceļu policijas Rīgas reģiona pārvaldes bataljona komandieris Kaspars Spalvēns.
Lai izvairītos no sadursmes ar automašīnām, kas izbrauc no vārtrūmēm, velosipēdistam, braucot pa ietvi, vajadzētu izvēlēties drošu braukšanas ātrumu, kas ļauj ātri nobremzēt, kā arī pārvietoties pa ielas malai tuvāko ietves pusi, tādējādi palielinot iespēju, ka arī autovadītājs velobraucēju pamanīs laikus, norādīja policists.
Spalvēns norādīja, ka konflikti starp velosipēdistiem un autovadītājiem rodas arī uz gājēju pārejām. Viņš norādīja, ka regulējamas pārejas velobraucēji drīkst šķērsot braukšus gājēju ātrumā, taču nereti autovadītāji braucējiem nedod ceļu un arī riteņbraucēji bieži izvēlas nepiemērotu braukšanas ātrumu. Policists gan uzsvēra, ka neregulējamas gājēju pārejas joprojām atļauts šķērsot, tikai ejot kājām, taču velosipēdisti to bieži neievēro.
Daļa negadījumu rodas arī pilsētas infrastruktūras nepilnību dēļ. Piemēram, velobraucējiem, kas pārvietojas pa ielas malu, dažkārt rodas nepieciešamība apbraukt šķēršļus - bedres, ielas malā novietotas automašīnas. Ja braucējs iepriekš nepārliecinās par manevra drošību, arī tas var izraisīt konfliktu vai sadursmi ar automašīnu. Ielu malā novietotas mašīnas var apdraudēt velobraucējus arī situācijās, kad tās pasažieri negaidīti atver durvis, aizšķērsojot ceļu garāmbraucošam velosipēdistam.
Drošas braukšanas skolas speciālisti kopā ar velobraukšanas aktīvistiem šodien arēnā "Rīga" modelēja dažādas ikdienas situācijas satiksmē, lai uzskatāmi demonstrētu piemērota braukšanas ātruma izvēles nozīmi satiksmē un biežāk pieļautās autovadītāju un velosipēdistu kļūdas.
Spalvēns atzina, ka labāku braukšanas kultūru varētu prasīt gan no vieniem, gan otriem. Autovadītājiem būtu jābūt iecietīgākiem un uzmanīgākiem pret mazāk aizsargātiem satiksmes dalībniekiem, taču arī velobraucēji nereti kaitina pārējos satiksmes dalībniekus, pārkāpjot noteikumus, neievērojot luksoforu signālus vai braucot pa ceļa malu arī vietās, kur izbūvēti veloceliņi.
Latvijas Riteņbraucēju apvienības pārstāvis Viesturs Silenieks atzina, ka sadursmes lielākoties notiek, ja viens vai otrs satiksmes dalībnieks nepārzina ceļu satiksmes noteikumus, un no negadījumiem pasargāts nav neviens, jo prognozēt katra autovadītāja vai velosipēdista rīcību nav iespējams. Silenieks uzsvēra, ka ir svarīgi mēģināt laikus prognozēt situāciju, uzmanīgi vērojot satiksmi, automašīnu ātrumu un gaitu, kā arī pašus autovadītājus.
Pusgada laikā policija velosipēdistiem sastādījusi jau vairāk nekā 1000 administratīvā pārkāpuma protokolu, galvenokārt par velosipēda vadīšanu alkohola reibumā. Spalvēns atzina, ka speciāli reidi, kuros tiktu pārbaudīti velosipēdistu dokumenti, netiek veikti, taču, viņaprāt, dažādas pārbaudes notiek pietiekami - ja policisti redz pārkāpumu, noteikti reaģē.
Spalvēns arī uzsvēra, ka velosezona ar vasaras mēnešiem vēl nebeigsies, gluži otrādi - rudenī velosipēdistu skaits varētu ievērojami palielināties, jo daudzi bērni un jaunieši uz skolu dosies ar velosipēdiem.