Piejūras pašvaldībās grūti atrast stāvvietas

Karstajās vasaras dienās, dodoties atpūsties pie jūras, autovadītājiem bieži nākas nobraukt garu ceļa gabalu, kamēr izdodas sameklēt autostāvvietu. Piejūras pašvaldības atzīst, ka tā ir problēma, kurai risinājumu atrast grūti.

«Karstajās vasaras dienās pa ceļu Jūrmala–Kolka var braukt kā pa tuneli – mašīnas ir izvietotas abpus šosejas malai,» atzīst Engures novada domes priekšsēdētājs Gundars Važa, piebilstot, ka arī pagājušās nedēļas nogalē tā sauktajā Gausajā jūdzē nebijis nevienas brīvas vietas un daudziem tās meklējumos nācies braukt līdz pašam Apšuciemam. Diemžēl autostāvvietu nepietiek, un divi pašvaldībai piederošie asfaltētie laukumi, kuri būvēti vēl padomju gados, spēj uzņemt nelielu daļu atpūtnieku. Vienu no tiem plānots vien labiekārtot – ierīkojot tur šūpoles un citas atrakcijas, bet otro nedaudz paplašināt, iekārtojot autokabatas, lai būtu vieta kemperiem. Pašlaik vienīgā iespēja automašīnu novietot ir šosejas abās malās. G. Važa uzsvēra, ka Pašvaldības policija nesoda tos, kas saprāta robežās pārkāpj satiksmes noteikumus, taču esot arī bezkaunīgi autobraucēji, kuri iestūrē kāpu joslā – tādā gadījumā gan sods tiekot uzlikts. Dažs pat pamanoties apstrīdēt sodu un pierādīt, ka tur nav bijis zīmes, kas aizliedz iebraukt. Tas licis pašvaldībai pieņemt lēmumu par plakātu izvietošanu, kas skaidro, ko drīkst un ko nedrīkst darīt kāpu aizsargjoslā.

Tiekot meklēti arī jauni autonovietņu risinājumi. Diemžēl Satiksmes ministrijā dzirdīgas ausis neesot atrastas. Ar Latvijas valsts autoceļiem (LVC) runāts, lai atļauj stāvēt tikai šosejas malā jūras pusē, taču LVC nepiekrīt – tas jādara otrpus, kur esot platāka mala, bet šāds risinājums nešķiet pārdomāts pašvaldībai, jo tad visiem būs jāšķērso šoseja. Tāpat LVC neļaujot ierobežot ātrumu, jo nedrīkstot sabremzēt satiksmes plūsmu. G. Važa uzskata, ka valstij tomēr vairāk būtu jāpiešķir finansējums infrastruktūras sakārtošanai – ņemot vērā, ka uz jūru brauc atpūsties ne tikai pašvaldībā dzīvojošie.

Arī Saulkrastos situācija brīvdienās bijusi tāda, ka pilsētu gāzuši riņķī, jo nebijis, kur novietot mašīnas, noplāta rokas Saulkrastu novada izpilddirektora vietnieks Aivars Gavars. Taču situācija uzlabošoties, kad Rīgas–Ainažu–Tallinas iela pāries pašvaldības īpašumā. Ja pašlaik apstāties šīs ielas malā aizliegts, tad novads plānojot vienu tās pusi no Raiņa ielas līdz Koklītēm paplašināt un izveidot tur stāvvietas. Tāpat Bīriņu ielā paredzēts izbūvēt laukumu. «Tas atslogos, bet ne pilnībā atrisinās situāciju,» teic A. Gavars. Viņš uzskata, ka labākais risinājums būtu park/ride sistēmas ieviešana. Cilvēkiem vairāk vajadzētu izmantot velosipēdus vai arī dzelzceļa pakalpojumus – pašlaik gan vilcienu satiksme esot neapmierinoša, jo tas kursē ik pa divām stundām.

Carnikavā gan situācija ar autostāvvietām esot krietni labāka nekā pirms diviem gadiem, kad mašīnas bija pārblīvējušas visas ielas tā, ka pat operatīvais dienests nevarēja nekur piebraukt, apgalvo Carnikavas novada priekšsēdētāja Daiga Jurēvica. To apliecinājusi iepriekšējā nedēļas nogale – autolaukumos bija pat brīvas vietas. «Paplašinām jau esošos laukumus, piemēram, Garciemā tagad var novietot apmēram 200 braucamo. Vēl esam plānojuši pārveidot par stāvvietām ceļa un dzelzceļa nodalījuma joslu tā, lai tur varētu stāvēt apmēram 1000 mašīnu. Arī Lilastē vēl ir vietas, kur paplašināties, bet Carnikavā iespējas ir ierobežotas. Ar to gan jārēķinās, ka pie jūras neviens šādas vietas nebūvēs, jo tas ir Piejūras dabas parks,» uzsver D. Jurēvica, norādot, ka visās labiekārtotajās stāvvietās mašīnu var atstāt par maksu (cena 1–1,50 latu par dienu), bet Garciemā to var turēt par velti. Iekasēto summu izmanto laukumu paplašināšanai un apsaimniekošanai.

Latvijā

Valsts amatpersonu deklarācijas vēsta, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam 2022. un 2023. gadā pamatdarbs bijis nevis "Altum" valdes priekšsēdētāja amats, bet gan valdes priekšsēdētāja amats Rīgas Stradiņa universitātē. Lai gan lielākos ienākumus (algu) šajā periodā R. Bērziņš guvis tieši "Altum" valdes priekšsēdētāja amatā, deklarācija no "Altum" kā pamatdarba pēdējo reizi iesniegta VID tālajā 2021.gadā.

Svarīgākais