Lembergs sūdzēsies ECT par politisko vajāšanu
Ventspils mērs Aivars Lembergs, kurš jau gadiem paralēli saviem tiešajiem darba pienākumiem spiests nodarboties ar aizstāvēšanos dažādos valsts sacerētos kriminālprocesos, mēģinās vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) ar vēl vienu sūdzību.
Šoreiz tiesvedības priekšmets būtu politiskā vajāšana.
Kopš 2008. gada ECT lietvedībā jau ir divas A. Lemberga sūdzības. Advokāte Irina Kauke atgādina, ka tās skar Latvijā pirmstiesas izmeklēšanā un tiesas gaitā pieļautos cilvēktiesību pārkāpumus – mājas arestu, noklausīšanos u.c. Ik gadu šajās abās lietās tiek sniegti dažādi ECT prasīti papildinājumi un paskaidrojumi, taču pagaidām izskatīšanas datums nav noteikts.
Jūlija sākumā A. Lembergs iesniedza ECT jaunu sūdzību: Latvijas valsts pārkāpj Eiropas Cilvēktiesību konvenciju daļā par cilvēka tiesībām uz objektīvu un taisnīgu tiesu. Šī sūdzība saistīta ar tā dēvēto grinbergiādi, kurā A. Lembergs gan uzvarēja, taču uzspiestos tiesāšanās izdevumus 104 000 latu apmērā valsts viņam neatmaksāja.
Savukārt šobrīd Ventspils mērs un viņa advokāti gatavo ECT plašāku pieteikumu, kas aptvers visus gadu gaitā pret viņu vērstos cilvēktiesību pārkāpumus. «Ja saliek visus faktus kopā, aina izskatās pietiekami skaidra. Latvijas valsts mani vajā – kā politiķi Aivaru Lembergu,» saka mērs. Šādas lietas ECT praksē gan esot retas, jo politiska vajāšana neesot raksturīga demokrātiskām valstīm. Sūdzībā kopā tiks liktas gan A. Lemberga uzvarētās un tātad no valsts puses nepamatoti rosinātās, gan izskatīšanā esošās lietas, gan dažādi fakti no Latvijas politiskās dzīves. Gala lēmums par sūdzības iesniegšanu tomēr būšot atkarīgs no advokātu rekomendācijām. Tuvāko mēnešu laikā tas kļūšot zināms.
Ministru kabineta pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Kristīne Līce komentē, ka atsevišķa panta par politisko vajāšanu Eiropas Cilvēktiesību konvencijā nav. Attiecīgi lietas pieņemšana vai noraidīšana atkarīga no sūdzības iesniedzēja savāktās argumentācijas.
Tomēr cilvēktiesības uz politiskiem uzskatiem konvencijā ir nostiprinātas. Divpadsmitais protokols noteic vispārēju diskriminācijas aizliegumu:
1. Jebkuru likumā paredzēto tiesību īstenošana ir nodrošināma bez jebkādas diskriminācijas, it sevišķi neatkarīgi no dzimuma, rases, ādas krāsas, valodas, ticības, politiskajiem vai citiem uzskatiem, valstiskās vai sociālās izcelsmes, piederības kādai nacionālajai minoritātei, mantiskā stāvokļa, dzimšanas vai jebkura cita stāvokļa.
2. Nevienu nevar pakļaut diskriminācijai no publisko institūciju puses uz jebkāda pamata, it sevišķi pēc šī panta 1. daļā minētajām pazīmēm.
Pēc gada Latvijā atkal gaidāmas vēlēšanas, un A. Lembergs uzskata, ka jau šobrīd tiek darīts viss, lai viņa startu tajās nepieļautu. Turpinoties tiesvedībai, Ģenerālprokuratūra cenšoties aizliegt viņam runāt un paust viedokli. Arī Saeimā notiekot dažādi viņam veltīti procesi, tajā skaitā Kriminālprocesa likuma grozīšana. «Tam visam ir viens mērķis – nepieļaut manu startu pašvaldību vēlēšanās. Ar administratīvām metodēm nepieļaut manu politisko darbību.» Šis plāns īpaši nodarbinot Reformu partijai piederīgo Edmundu Sprūdžu, kā arī Vienotības pārstāvjus Lolitu Čigāni, Ilmu Čepāni un Andreju Judinu.
«Viņi, protams, trako, jo mani mērķtiecīgi gremdē jau desmit gadus un nekādi nevar nogremdēt. Viņiem ir vajadzīgs Lemberga politiskais līķis,» konstatē mērs. Un likumīgā ceļā līdz viņa politiskajam līķim oponenti netiek. Jaunākajā iedzīvotāju apmierinātības pētījumā, kurā ventspilnieki vērtējuši arī individuāli katra Ventspils deputāta veikumu, A. Lemberga darbību pozitīvi novērtējuši 87% respondentu. Arī viņa vadītās partijas Latvijai un Ventspilij reitingi esot nesalīdzināmi augstāki nekā konkurentiem. Ja vēlēšanas notiktu tagad, par Lemberga listi Ventspilī balsotu 53% iedzīvotāju, par Saskaņas centru – 8%, par Vienotību 5%, bet zatlerieši ar saviem 0,4% domē netiktu.