Kā biznesa portālam "Nozare.lv" skaidroja Latvijas Radio finanšu direktors Juris Gavars, ar peļņu izdevies strādāt, pateicoties ienākumiem no politiskās reklāmas, kas bija lielāki, nekā plānots.
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 26.jūlija sēdē apstiprināja Latvijas Radio 2011.gada darbības pārskatu.
Par peļņas izlietojumu NEPLP lems turpmākajās sēdēs. Gavars informēja, ka Latvijas Radio ir lūdzis NEPLP peļņu atstāt uzņēmuma rīcībā, jo finansējums no valsts ir nepietiekams.
Šogad uzņēmums plāno finansiālā ziņā stabilu gadu - ne liela peļņa, ne zaudējumi nav paredzēti.
Latvijas Radio vadītājs Jānis Siksnis iepriekš kā vienu no svarīgākajiem notikumiem minēja nosacītu uzņēmuma finansiālo stabilitāti, salīdzinot ar situāciju krīzes laikā valstī 2008.gada nogalē, kas spēcīgi ietekmēja radio darbību turpmākajos gados.
"Būtiska ir arī interneta lapas "www.latvijasradio.lv" attīstīšana. Tika nodibināta jauna štata vieta - interneta lapas redaktors, lai uzlabotu Latvijas Radio esošās mājaslapas saturisko un vizuālu ietvaru un piedāvātu auditorijai plašākas iespējas saņemt informāciju par radio produktiem un pakalpojumiem," pastāstīja Siksnis.
Latvijas Radio kļuvis par pirmo raidorganizāciju Baltijas valstīs, kas iesaistījusies Eiropas Savienības aktualitāšu radio tīklā "EURANET".
Latvijas Radio 1 pagājušajā gadā plaši atspoguļojis politiskās un sociālās, kā arī kultūras norises valstī, tostarp par Saeimas ārkārtas vēlēšanām un ar tām saistītajiem notikumiem.
Savukārt Latvijas Radio 2 saglabāja savas līderpozīcijas Latvijas radiostaciju konkurencē, aktīvi iesaistoties arī dažādos Latvijas populārās mūzikas pasākumos, piemēram, "Imantdienās", kā arī citos kultūras notikumos - Rīgas svētkos, Lielajā talkā un citur.
Latvijas Radio 3 pagājušajā gadā svinēja savu 15 gadu jubileju, pieminot to ar grāmatas "Mode mainās, Klasika paliek" izdošanu. Grāmatas izdošana uzskatāma par nozīmīgu un vērtīgu ieguldījumu Latvijas kultūras vidē - tajā iekļautas vairāk nekā 100 intervijas ar Latvijas un citvalstu ievērojamiem mūziķiem, komponistiem, dzejniekiem, aktieriem, gleznotājiem un citu radošo jomu pārstāvjiem, kas savulaik izskanējušas raidījumu ciklos - "Mana mūzika", "Mākslinieka darbistaba" un "Latvijas mūziķi pasaulē".
Arī Latvijas Radio 4 atspoguļoja politiskajā arēnā un sociālajā jomā notiekošo, tostarp notikumus ap referendumu un Saeimas ārkārtas vēlēšanām. Tika organizēti radiotilti ar citu valstu radiostacijām par sabiedrībai aktuāliem jautājumiem. Pagājušajā gadā Latvijas Radio 4 svinēja 20 gadu pastāvēšanas jubileju.
Pagājušajā gadā Latvijas Radio no komponista Raimonda Paula un Krievijas uzņēmēja Pjotra Avena labdarības fonda "Paaudze" dāvinājumā saņēma jaunu "Steinway" flīģeli. "Uzskatām, ka flīģelis sniegs iespēju Latvijas Radio studijā ierakstīt mūziku uz izcila instrumenta un būs vērtīgs ieguvums Latvijas mūzikas dzīvei," akcentēja Latvijas Radio pārstāve Ginta Subbota.
2012.gadā Latvijas Radio plāno turpināt iesāktos darbus - izveidot interneta redakciju un attīstīt mājaslapas darbību, turpināt sākto projektu arhīvu digitalizācijā, nodrošinot šo materiālu pieejamību visiem Latvijas iedzīvotājiem bez maksas publisko bibliotēku tīklā.
Latvijas Radio ir nacionāla mēroga radiouzņēmums, kas dibināts 1925.gada 1.novembrī. Patlaban tas nodrošina četras pamatprogrammas un vairākas mākslinieciskās struktūrvienības.