Sākas masveida kulšanas darbi; autovadītājus aicina būt iecietīgiem

Tā kā šīs nedēļas nogalē Latvijas laukos masveidā sākas kulšanas darbi, uz autoceļiem palielināsies kombainu un kravas automašīnu skaits, līdz ar to lauksaimnieki aicina autovadītājus būt iecietīgiem un arī uzmanīgākiem.

Latvijas laukos sākusies rapšu un graudaugu ražas novākšana. Brīvdienās dodoties baudīt Latvijas dabu, lauksaimnieki aicina iedzīvotājus vērot kā norisinās ražas vākšana un būt uzmanīgākiem kā parasti esot pie auto stūres! Tuvākās dienas lauksaimnieki plāno strādāt ļoti intensīvi, jo laika prognozētāji nākamo nedēļu atkal sola rudenīgu. Tāpēc ir jārēķinās ar to, ka uz ceļiem būs sastopami gan kombaini, kas pārbrauc no lauka uz lauku, gan ar novākto ražu pilnas kravas, kas tiek vestas uz kaltēm un noliktavām.

"Laika apstākļi šogad graudu un rapšu audzētājus nav īpaši lutinājuši - vēss un slapjš pavasaris, šīs vasaras stiprās lietavas, daudzviet raža ir sagūlusi veldrē, tādēļ kulšana norisināsies lēni. Tuvākās nedēļas Zemnieku Saeimas biedri solās strādāt intensīvā režīmā, lai nokultu uz laukiem izaugušo. Taču tas, protams, var radīt arī papildus neērtības autobraucējiem, kas nedēļas nogalē apceļos Latviju, vai vienkārši dosies pie dabas, tādēļ mēs lūdzam autobraucējus būt uzmanīgiem un iecietīgiem uz ceļa," stāsta Zemnieku Saeimas priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja.

Lauksaimnieki ir prognozējuši, ka ziemāju raža kopumā varētu būt vairāk kā 1,15 milj. tonnu, par 60% pārsniedzot 2011.gadā nokulto apjomu.

Lai gan lielās lietavas pabojājušas ražas prognozes lauksaimnieki ir optimistiski un tic, ka rādītāji būs labi.

Juris Lazdiņš, Zemnieku Saeimas priekšsēdētājs, Zemgales graudaudzētājs stāsta: "Tuvākās nedēļas graudkopjiem ir gada saspringtākais, bet tajā pašā laikā skaistākais laiks, kad ir redzams un novērtējams paveiktais. Sajūta, stāvot pie pilnajiem apcirkņiem, ir neaprakstāma. Pēc pēdējo divu gadu salīdzinoši zemajām ražām, šogad ir izaugusi laba raža, kuru ir jānovāc, kamēr kārtējās lietavas nav sabojājušas tās kvalitāti. Ceram, ka iedzīvotāji kopā ar mums priecāsies vērojot ražas novākšanu un būs lepni par to, ka mūsu zemnieki var pabarot Latvijas iedzīvotājus un labās kvalitātes graudi un rapsis ir pieprasīti arī eksporta tirgos"

Pašlaik intensīva ražas novākšana ir sākusies Zemgales reģionā, kur tiek pļauts ziemas rapsis un kvieši, pārējos reģionos šajās dienās tiek vākti nelielajās platībās esošie ziemas mieži, Latgalē vietām iemēģina kviešu pļauju.

Vidzemes lauksaimnieki šobrīd aktīvi kuļ rapsi un cer uz labiem laika apstākļiem nākamnedēļ, kad visticamāk masveidā uzsāks graudu kulšanu. "Salīdzinot ar citiem gadiem šogad arīu Vidzemē sagaidām ļoti labu ražu. Lietavas ir nedaudz sagāzušas veldrē laukus, bet salīdzinot ar citiem novadiem mūsu pusē tomēr salīdzinoši maz. Ļoti ceram, ka laiks būs labvēlīgs un varēsim strādāt nepārtraukti, visticamāk kulšana notiks līdz rasai un pārējā tehnika kursēs visu nakti," stāsta Jēkabpils puses lauksaimnieks Arturs Akmens, z/s Laši īpašnieks. Arī Vidzemes lauksaimnieki aicina autobraucējus būt uzmanīgiem - smagā tehnika - kombaini, traktori un smagās

mašīnas, ņemot vērā izkliedētos zemnieku laukus, ļoti daudz būs sastopama uz ceļiem cauru diennakti.

Zemnieku saeima (ZSA) ir spēcīgākā un konstruktīvākā Latvijas lauksaimniecības produkcijas ražotāju organizācija. Šobrīd organizācijas biedri ir vairāk kā 900 aktīvākie un mērķtiecīgākie Latvijas zemnieki no visām lauksaimniecības nozarēm. Organizācijas mērķis ir aizstāvēt biedru intereses, aktīvi iesaistoties likumdošanas veidošanas un pilnveidošanas procesos, veidot ilgtspējīgu uz attīstību orientētu lauksaimniecības politiku Latvijā un popularizēt lauksaimniecību kā vienu no Latvijas valsts prioritārajām nozarēm.

Latvijā

Finanšu nozares asociācijas (FNA) apkopotie dati liecina, ka šī gada pirmajos desmit mēnešos četrām lielākajām bankām Latvijā ir izdevies novērst finanšu krāpšanas mēģinājumus un pasargāt klientu līdzekļus vairāk nekā 10 miljonu eiro apmērā. Tomēr šajā pašā periodā krāpniekiem izdevies izkrāpt vairāk nekā 13 miljonus eiro. Visbiežāk krāpšanas gadījumi ir saistīti ar investīciju krāpniekiem (78% gadījumu novērsti) un telefonkrāpniekiem (51% gadījumu novērsti).

Svarīgākais